Simt miljoni eiro – par šādas summas izmaksu sabiedrības grupām, kurām šāds atbalsts būtu nepieciešams, ekonomikas stimulēšanas pakotnes ietvaros vienojušās valdību veidojošās partijas. Tas nozīmē, ka, pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (PCL) prognozēm, jau aprīlī šo pabalstu varētu izmaksāt. Vēl gan jāvienojas par detaļām.
Ceturtdien Jēkabpils pilsētas domes sēdē pieņems 2021. gada budžetu. Sēdē piedalīsies arī pilsētas mērs Aivars Kraps (LA), taču viņš sēdi nevadīs, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) liedzis viņam ieņemt domes priekšsēdētāja amatu. Kraps līdz šim visas apsūdzības noraidījis un Dienai izteicās, ka īsti nesaprot, par ko apsūdzēts. Domes sēdē viņš esot gatavs aizstāvēt budžeta projektu, kura tapšanā pēdējo trīs mēnešu laikā esot pielicis daudz pūļu.
Pašlaik Uzņēmumu reģistrā (UR) apstiprinātā partijas KPV LV valde paziņojusi, ka vēlas atsaukt parakstus no valdības koalīcijas līguma. Saeimas KPV LV frakcijas vadītājs Māris Možvillo to sauc par zibens spērienu no skaidrām debesīm un sola, ka frakcijas pozīcija būs skaidra trešdien. Taču notikušais vēlreiz apliecina, ka partijas iekšienē ir nesaskaņas, ko atrisināt varbūt var 20. februārī plānotā pilnsapulce. Līdz tam teorētiski pastāv iespēja, ka partija izslēdz Saeimas deputātus, ja tie nepakļausies valdes lēmumiem.
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, kas bija paredzēts janvārī, plānots 13. martā un notiks attālināti. Publiski izskanējis, ka tajā uz partijas priekšsēdētāja amatu tiks izvirzīti vismaz trīs politiķi – esošais līderis Armands Krauze, Saeimas deputāts Viktors Valainis, kā arī LZS priekšsēdētāja vietnieks Ringolds Arnītis. Nav izslēgts, ka nodaļas izvirzīs vēl kādu, taču, kā Dienai norāda Krauze, iepriekš ir bijuši gadījumi, kad sākotnējais kandidātu skaits ir lielāks, bet līdz balsojumam kongresā tomēr nonāk tikai pāris. Pēdējā reģionālā konference plānota 24. februārī, tad arī būs skaidrs reālais kandidātu skaits.
Pašvaldību vēlēšanas pēc administratīvi teritoriālās reformas plānotas jaunajās robežās, taču to organizēšanu var ietekmēt gan Satversmes tiesas (ST) spriedumi pēc samērā daudzu pašvaldību pieteikuma, gan Covid-19 situācija, ņemot vērā to, ka uz vēlēšanu brīdi nav nosakāms, cik cilvēku būs jau vakcinējušies un vai būs spēkā kādi ierobežojumi, kas saistīti ar drošības pasākumiem slimības izplatības novēršanai.
Muzikoloģes Daigas Mazvērsītes grāmata par Margaritu Vilcāni dokumentē latviešu estrādes periodu padomju gados, kas solistam nozīmēja vienlaikus gan radošus ierobežojumus, gan stabilitāti un garantētus ienākumus.
Joprojām savdabīgā situācijā atrodas Saeimā un valdībā pārstāvētā partija KPV LV. Uzņēmumu reģistrs (UR) ir apstiprinājis 6. decembrī notikušās atsevišķu biedru sasauktās sapulces lēmumus un toreiz ievēlēto valdi, kuras priekšsēdētājs Rolands Millers gan atteicies šajā sastāvā amatu ieņemt.
Tas, ka Saeimas deputāts Aldis Gobzems plāno izveidot jaunu politisko spēku, bija zināms jau vairākus mēnešus, un bija pat noteikts datums, kad partiju plānoja nodibināt jūras krastā, taču Covid-19 pandēmijas dēļ ieviesto ierobežojumu rezultātā tas nebija iespējams. Tādējādi piektdienas vakarā notikušais partijas Likums un kārtība dibināšanas kongress būtiski atšķīrās ne tikai no klātienes kongresiem, bet arī no attālināti sarīkotajiem dažu partiju kongresiem un kopsapulcēm, kurās dažādos veidos tika organizēta balsošana.
Ar diezgan daudzskaitlīgiem valdības noteikto ierobežojumu pārkāpumiem un joprojām pieaugošu stacionēto Covid-19 slimnieku skaitu atnācis 2021. gads, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.
Koronavīrusa pandēmija ir izjaukusi ierasto lietu kārtību visās dzīves jomās. Kāds ir bijis 2020. gads kultūrā? KDi autori dalās iespaidos par svarīgākajiem notikumiem un parādībām mūzikā, teātrī, literatūrā, kino, vizuālajā mākslā, dizainā un arhitektūrā.
Pēc divām alternatīvām partijas KPV LV biedru kopsapulcēm, kurās ievēlēja atšķirīgas valdes, bet vienu un to pašu valdes priekšsēdētāju Rolandu Milleru, izskanēja bažas, ka varētu sašķelties partijas Saeimas frakcija. Tomēr tas nav noticis, un pēc partijas iepriekšējā līdera Ata Zakatistova izstāšanās no frakcijas tai nav priekšsēdētāja.
Pagājusī nedēļa partijas KPV LV dzīvē bija neparasta. Vispirms 6. decembrī viena partijas biedru grupa sasauca sapulci, kurā ievēlēja jaunu valdi, izslēdza no partijas tās priekšsēdētāju Ati Zakatistovu un deputātu, Rīgas mēra amata kandidātu Ralfu Nemiro un iesniedza dokumentus Uzņēmumu reģistrā (UR). Līdzšinējā valde šo soli nosauca par reiderisma mēģinājumu. Tomēr 12. decembrī, kad attālināti notika līdzšinējās valdes rīkotā pilnsapulce, tās iznākums ir visnotaļ pretrunīgs.
Režisora Alvja Hermaņa desmit sēriju filmā Aģentūra izcila melnbaltā kadra kultūra sadzīvo ar kaleidoskopisku scenāriju, dodot iespēju parādīties visiem Jaunā Rīgas teātra esošajiem un topošajiem aktieriem.
Kopš pirmdienas stājies spēkā valdības lēmums, ka sabiedriskajā transportā atļauts aizpildīt tikai 50 procentus no paredzētajām pasažieru vietām, tādējādi nodrošinot lielāku distanci starp pasažieriem. Gan Autotransporta direkcija (ATD), gan pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme pagaidām nesaskata ļoti lielas problēmas šo prasību nodrošināšanā, vienlaikus pieļaujot, ka nepieciešamības gadījumā par risinājumiem tiks domāts.
Laikā, kad partijas nesteidz publiskot gaidāmos deputātu kandidātu sarakstus nākamgad plānotajām pašvaldību vēlēšanām, ar savu vēstījumu Facebook iznākusi Valmierā šobrīd valdošā partija Valmierai un Vidzemei. Tās publiskotais līderu saraksts liecina par ambīcijām vadošās pozīcijas saglabāt arī jaunā, krietni lielākā novada teritorijā, kurā apvienosies astoņas pašvaldības.
Pirmais pilnībā attālināti organizētais partijas kongress Latvijas vēsturē ir noticis. Sestdien tiešsaistē tika rīkots Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) kongress. Par partijas līderi atkārtoti ievēlēja Raivi Dzintaru, savukārt valdē neiekļuva daži labi pazīstami partijas politiķi, piemēram, Imants Parādnieks.
Iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas laikā Cēsis ap sevi izveidoja samērā nelielu novadu, jo kaimiņi vēlējās patstāvību. Tagad reformas rezultātā vienās robežās tiks apvienoti septiņi līdzšinējie novadi, no kuriem daļa piederēja pie mazajiem un deputāti drīkstēja startēt no vēlētāju apvienībām.
Liepājas teātra izrāde Saviļņojums runā par radošas personības pagātnes traumām un vēlmi pēc brīvības, dodot iespēju radīt aizraujošu tēlu Inesei Kučinskai.
Šopavasar pieņemtais lēmums par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pārcelšanu uz 2021. gadu nebūt nenozīmē, ka jau gatavas iestrādes vienkārši tiek pārliktas uz vēlāku laiku. Repertuāru skolu kori, deju kolektīvi un orķestri pamatā ir apguvuši un tas nemainīsies, taču jau šodien iespējams pateikt, ka svētkos, ja arī tie notiks, nebūs ierasto koru un deju kolektīvu kopkoncertu ar daudzu tūkstošu dalībnieku un skatītāju līdzdalību. Tomēr tiek plānots izveidot svētku programmu tā, lai to dalībnieki būtu piedzīvojuši īpašo atmosfēru.
Gatavošanās 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, kas notiks jaunajās novadu robežās, ir sākusies. Partijas atzīst, ka pakāpeniski veido sarakstus un notiek arī zināma vietējo politiķu migrācija no viena politiskā spēka uz citu. Nesen par pievienošanos partijai Latvijas attīstībai paziņoja Babītes novada domes priekšsēdētājs Aivars Osītis un vēl trīs deputāti, kas 2017. gadā tika ievēlēti no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksta, bet vēlāk no mēra amata gāza tā līderi Andreju Enci. Oktobra sākumā Latvijas attīstībai iestājās arī Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone, kura bija ievēlēta no Latvijas Zemnieku savienības (LZS), un Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, kura savukārt iepriekš pārstāvēja Reģionu aliansi, kas tagad ir LRA sastāvā.
"Man pietrūkst iztēles, kā tas ir – divarpus stundu skatīties uz sevi pašu un savu mirušo sievu," par Mihaila Gorbačova klātbūtni Maskavas Nāciju teātra pirmizrādē saka tās režisors, Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Režisora Viestura Meikšāna jauniestudējums Dēmōns Liepājas teātrī ir kā vairākas kopā sabērtas puzles – skatītājam nākas piepūlēties, lai savietotu prātā visus izrādes elementus.
Visas problēmas, kas radās pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, beidzot ir atrisinātas, un piektdien jaunais domes sasaukums sanāca uz pirmajām sēdēm, ievēlot mēru un trīs viņa vietniekus. Par Mārtiņu Staķi (A/P/P) nobalsoja arī Latvijas Krievu savienības (LKS) un partijas Gods kalpot Rīgai! (GKR) deputāti, tomēr viņa vietniekus atbalstīja tikai koalīcijas kolēģi.
Nacionālā teātra izrāde Oligarhs pretstata jaunu ideālistu un biznesa haizivju likumus apguvušu ciniķi, dodot
iespēju radīt divus aizraujošus aktierdarbus.
Lēmējvaras un izpildvaras nodalīšana pašvaldībās, dodot izpilddirektoriem lielākas pilnvaras, vienlaikus limitējot viņu atrašanos amatā uz diviem piecu gadu termiņiem, – šādi priekšlikumi ietverti jaunajā Pašvaldību likumā, kura publiskā apspriešana ilgs līdz 8. oktobrim.