Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, katrs četrpadsmitais Latvijas iedzīvotājs 15–64 gadu vecumā cieš no depresijas un 60–80% no pašnāvību upuriem bijuši depresijā – šī saslimšana ir viens no būtiskākajiem pašnāvības riska faktoriem. Tomēr lielākā daļa cilvēku Latvijā, kuri cieš no depresijas, slimības stigmas dēļ pēc palīdzības nevēršas vai to meklē novēloti, liecina intervijas ar ārstiem psihiatriem un depresijas pacientiem, ko veikusi Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) nule sāktās kampaņas Depresijas cena ietvaros.
Kā pamanīt, ka līdzcilvēks domā par pašnāvību, un kā uz to reaģēt? Gatavība atklāti runāt par garīgās veselības problēmām Latvijas sabiedrībā vēl jāaudzē.
Aktuālā informācija par esošo situāciju darba tirgū un to, kā tā varētu attīstīties nākotnē, turpmāk tiks apkopota vienotā interaktīvā darba tirgus prognožu platformā, ko izveidojusi Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Ekonomikas ministrija (EM).
Jau pirms kāda laika Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sāka piedāvāt bezdarbniekiem iespējas iegūt jaunas zināšanas vai pilnveidot esošās, mācoties starptautisko atvērto tiešsaistes kursu platformās. Tagad, līdz ar jaunu mācību pilotprojektu Nākotnes prasmju iniciatīva, ko NVA īsteno sadarbībā ar Labklājības ministriju un Ekonomikas ministriju, šāda iespēja pavērusies arī darba meklētājiem un nodarbinātajiem, kuriem nepieciešams papildināt savas profesionālās prasmes un iemaņas.
Muzikālas apvienības darbošanos var vadīt arī pēc Agile principiem, zina Jānis Pētersons no grupas Citi zēni, kurš apņēmies pats sev pierādīt, ka karjera IT nozarē un sapnis par mūziku viens otram netraucē.
Atzinība, ko darba ņēmējs saņem no darba devēja, var izpausties gan naudā un citos praktiskos labumos, gan tādās nemateriālās lietās kā atbildības uzticēšana, uzklausīšana vai elementārs "paldies" par paveikto. Pat ja strādājam, lai pelnītu, nošķirt, kuras no šīm atzinības izpausmēm mūsu kā darbinieku labsajūtai ir svarīgākas, laikam jau būs pagrūti. Turklāt pandēmijas laiks un ar to saistītā pārkārtošanās uz attālinātu darbu ir ieviesusi jaunus aspektus arī tajā, kas liek darbiniekiem justies novērtētiem un kā darba devēji šo atzinību var izrādīt.
No 2. septembra līdz 2. oktobrim Zinātņu akadēmijā Rīgā skatāma izstāde Pseidozinātniskā konference. Kā stāsta kuratore Luīze Rukšāne, tieši izstāžu zāle ēkas otrajā stāvā rosinājusi izstādes ideju. "Man piedāvāja tur taisīt personālizstādi, bet sapratu, ka manus darbus šī telpa ar savu intensitāti "apēdīs". Taču nespēju piedāvājumam pateikt nē un nolēmu, ka jāizdomā kaut kas īpašs tieši šīm telpām."
Nerealizēta biznesa ideja Latvijā ir vairāk nekā trešdaļai jeb 39% iedzīvotāju, turklāt katrs trešais arī norāda, ka nākotnē vēlas dibināt savu uzņēmumu. Tas noskaidrots šīsvasaras pētījumā, kas kopā ar kompāniju Norstat tika veikts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa Ideju kauss ietvaros.
Darba ņēmēji Latvijā arī pandēmijas apstākļos lojalitāti pret saviem darba devējiem kopumā saglabājuši iepriekšējā gada līmenī, rāda pētījumu un konsultāciju kompānijas Kantar regulāri veiktais pievilcīgāko darba devēju tēla pētījums Baltijā. Līdzīgi kā pērn, arī šogad vairums (66%) strādājošo nākamo 12 mēnešu laikā neapsver iespēju mainīt savu pašreizējo darba devēju. Atvērti jauniem profesionālajiem izaicinājumiem ir 24% strādājošo, lai gan jaunām vakancēm pieteikušies tikai 7% strādājošo un 17% studentu.
Iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana ir jautājums, kas Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos kļuvis īpaši aktuāls, tāpēc Ekonomikas ministrija uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!.
Tikai 47% no Latvijas iedzīvotājiem šajā vasarā devušies vai vēl plāno doties atvaļinājumā, liecina aptieku tīkla Apotheka un pētījumu uzņēmuma Norstat veiktā aptauja.
Jau divus gadus uzņēmumi un iestādes nodibinājuma Iespējamā misija projektā Dzīvei gatavs veido skolēniem lekcijas, tiešsaistes nodarbības vai ekskursijas. Arī šogad, tuvojoties 1. septembrim, projekts aicina uzņēmumus iesaistīties šajā iniciatīvā, tā palīdzot skolēniem rast priekšstatu par to, kā dažādās profesijās tiek praktiski izmantotas skolā apgūstamās zināšanas.
Jebkuras svešvalodu zināšanas paver plašākas karjeras iespējas un ļauj sazināties ar cilvēkiem no citām pasaules vietām. Taču valodu apguve var sniegt arī virkni citu ieguvumu, norāda valodu centra Berlitz speciālisti.
Lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts garantēto studiju un studējošo kredītu pieejamībai, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā piešķīra Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) 163 900 eiro, pārdalot finansējumu no budžeta resora programmām, raksta LETA.
Novuss nav tikai iecienīta vasaras dārza vai pagalma izklaide, bet arī solīds sporta veids, kurš turklāt savulaik radies tepat, Latvijā, un kurā pat starptautiskos turnīros mums aizvien ir "monopols" gan dalībnieku, gan medaļnieku ziņā. Kā ieskicē Latvijas Novusa federācijas prezidenta vietnieks Valdis Čunka, pirmās ziņas par novusu ir kopš XX gs. 20. gadiem, kad Latvijas jūrnieki, reisu laikā uz kuģa gribēdami kaut ko uzspēlēt (biljardu nevarēja, jo bumbas, kuģim šūpojoties, ripoja), iedvesmojušies no šur tur pasaules ostās noskatītas līdzīgas spēles un uztaisījuši pirmo novusa galdu.