Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vakar Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē sacīja salīdzinoši īsu, tomēr, manuprāt, ar skaidriem vēstījumiem piepildītu uzrunu.
Nenoliedzami, parlamentāra kontrole pār stratēģiski svarīgu projektu un procesu norises kvalitāti, īpaši situācijās, kad tāda veida un līmeņa projekti kā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecība nonāk līdz kritiskajai augstu risku robežai, ir būtisks faktors, lai iegūtu "skaidru bildi" par problēmu cēloņiem, esošo reālo situāciju un tās nākotnes attīstības scenārijiem un potenciālajiem riskiem.
Savdabīgu pozīciju nupat sāk ieņemt aizvien lielāks skaits esošo un izbijušo politiķu un ierēdņu pēc tam, kad Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar secinājumiem par "gadsimta projektu" Rail Baltica.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viens no trijiem regulārajiem notikumiem, kuros katram Latvijas pilsonim ir iespēja tieši un nepastarpināti ietekmēt Latvijas politisko un sabiedrisko vidi. Tieši tādēļ, manuprāt, ikvienam pilsonim (kurš to jau nav paspējis izdarīt iepriekšējās balsošanas dienās šonedēļ) ir jādodas uz vēlēšanu iecirkni un jāizdara sava personīgā, uzsveru – tieši personīgā, izvēle par to politisko spēku, kas viņam šķiet pieņemamākais un atbilstošākais.
Par Eiroparlamenta vēlēšanu potenciālajiem rezultātiem, politisko situāciju kopumā un Augstākās Tiesas lēmumu publicista Lato Lapsas lietā ar polittehnologu un publicistu Jurģi Liepnieku sarunājas laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš un žurnālists Guntars Gūte.
Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu
Par viedokļu sadursmēm starp arodbiedrību un valdību, par pedagogu slodžu sabalansēšanu un izeju no pretstāves strupceļa Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu.
Pērn bezdarba līmenis personām 15–74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību (attiecīgi 13,3% un 3,3%), secināts Centrālās statistikas pārvaldes pētījumā. Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 7,2%.
Par publisko skandālu saistībā ar Latvijas Televīzijas lēmumu rīkot EP priekšvēlēšanu diskusijas krievu valodā Guntars Gūte sarunājas ar politologu Jāni Ikstenu.
Varbūt iepriekšējās reizēs nebiju pamanījis, bet šķiet, ka šogad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas politiķu un viņu partiju acīs ieguvušas krietni būtiskāku nozīmi.
Par jauniešu paškaitējuma iemesliem un to, kā novērst cēloņus, kuri jauniešus stimulē nodarīt sev pāri, Guntars Gūte sarunājas ar bērnu un jauniešu psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu.
Aizvakar Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) sociālajā vietnē X dalījās ar savām pārdomām par iemesliem, kādēļ Latvijas mazumtirdzniecības veikalu plauktos ir maz vietējās izcelsmes produktu.
Par valsts uzdevumiem ekonomikas sekmēšanā un joprojām milzīgo birokrātijas slogu Guntars Gūte sarunājas
ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Par pašvaldību virzību uz procesu digitalizāciju un efektivizāciju Guntars Gūte sarunājas
ar tehnoloģiju uzņēmuma
ZZ Dats biznesa vadītāju
Daini Dosbergu.
Drošības dienesti un citas atbildīgās institūcijas sekojot publisko iepirkumu gaitai, lai savlaicīgi novērstu jebkuras neatbilstības vai drošības riskus.
Par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vietu valstī un vēlmi padarīt CSP par galveno datu centru, kas politikas plānotājiem palīdz pieņemt kvalitatīvus lēmumus, Guntars Gūte sarunājas ar CSP priekšnieku Raimondu Lapiņu.
Absolūtā triecientempā valdībai un Saeimai "cauri tika izdzīti" grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz valstij iespēju iegādāties jaunemitētus fiksēta ienākuma vērtspapīrus valsts uzņēmumos. Birokrātiskajā likumu valodā tas skan: piešķirt pilnvarojumu finanšu ministram ar valdības lēmumu un atsevišķu Saeimas lēmumu par piekrišanu konkrētam darījumam veikt kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādi ar pozitīvu efektu uz valsts budžetu ilgtermiņā.
Par zaļās politikas nozīmi transporta jomā un valdības līdzšinējo politiku Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes locekli Induli Stikānu .
Daudzām problēmām apkrautās valsts kapitālsabiedrības Pasažieru vilciens (PV) vadība pirmšķietami nolēmusi vēl pamatīgāk nostiprināt savu apsmiešanas objekta statusu.
Ekonomikas ministra Viktora
Valaiņa lēmums bez rezultāta
izbeigt konkursu uz Latvijas
Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu
izraisīja lielāku vai mazāku
šūmēšanos publiskajā telpā, tostarp arī
izskanot kritikai ministra virzienā gan par
konkursa dalībnieku, gan izvērtēšanas
komisijas dalībnieku laika un darba izšķiešanu.
Tikai ar vienas dienas starpniecību varējām vērot divus savstarpēji nesaistītus un reizē saistītus piemērus, kā politiķi ļoti līdzīgas situācijas mēģina izdekorēt sev vēlamā izskatā.
Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2023. gadā sasniedzis viszemāko vērtību – 1,9 punktus no 5, un salīdzinājumā ar 2022. gada mērījumiem vērtējums nokrities par 0,4 punktiem. Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā veiktajā pētījumā Ārvalstu investīciju vides indekss 2023.
Par premjera lidojuma
skandāla sekām politiskajā
laukumā kopumā, kā arī
ierēdniecības lomu un nozīmi
tiesiskuma un demokrātisko
procesu sekmēšanā Guntars
Gūte sarunājas ar politologu
Juri Rozenvaldu.
Par Eiropas fondu līdzfinansējuma apgūšanas līdzšinējām sekmēm un plāniem jaunajā plānošanas periodā Guntars Gūte sarunājas ar Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.