Vecākiem, kuru bērniem ir mācīšanās traucējumi, nav viegli runāt
par savām problēmām. Daudzi atzīst - nākas cīnīties, jo ne vienmēr
pedagogi ir saprotoši.
Tik pat kā jau klāt novembris, kas dabas un zaļā dzīvesveida
entuziastiem zināms arī kā Starptautiskais vegānisma mēnesis, ko
atzīmē visā pasaulē. Šogad novembrī biedrība Dzīvnieku
brīvība organizē 30 dienu vegānisko izaicinājumu, lai
iedvesmotu izmēģināt dzīvniekiem, videi un veselībai draudzīgu
dzīvesveidu. Šobrīd Facebook izveidotajā lapā pieteikušies
360 dalībnieku.
Valmieras teātra LMT Mansarda zālē šovakar, 15. oktobrī, gaidāma pirmizrāde režisora un scenogrāfa Reiņa Suhanova iestudētajam Aspazijas dzejas krājumam Sarkanās puķes, kas savulaik ievadīja jaunu ēru latviešu literatūrā un saistās ar ļoti nopietnu pagriezienu ne tikai dzejas satura, bet arī formas ziņā.
Rudens sezonā arvien izplatītāks dabas vērošanas cienītāju vidū
ir purvu apmeklējums. Neparasta, no ikdienā sastopamās atšķirīga
ainava, arī pieejamība - daudzviet tiek atjaunotas vai izveidotas
ērtas laipas - piesaista tos, kas citādi varbūt purvā tāpat vien
nebristu un arī ar dzērveņu lasīšanu neaizraujas.
Rudens ir skolēnu ekskursiju laiks, daudzi mazie pilsētnieki
izbrauc dabā, dažs labs pirmo reizi dodas pārgājienā. Pavērojot
skolēnus, no viņu uzvedības, arī apģērba piemērotības apstākļiem,
labi redzams, kuram došanās dabā ir ierasta lieta, kuram - retums.
Cits smiedamies mēro padsmit kilometru pa mežu, bet cits klupdams
krizdams čīkst un pīkst, kurš ar interesi raugās apkārt un uzdod
jautājumus līdzi nākošajiem pedagogiem, kurš, ieurbies ar skatienu
telefonā, gaida, kad tiks atpakaļ siltā autobusā.
Tā pamazām vien pienākuši tumšie rudens vakari, kad gribas ātrāk
tikt mājās, siltumā un darīt kaut ko foršu kopā ar ģimeni. Tā kā
šajā Dabas Dienas numurā daudz runājam par bērniem un to,
kā mazajiem ieaudzināt izpratni un cieņu pret apkārtējo vidi, tēmu
turpināšu arī tagad.
Gan mediķi, gan artrīta slimnieki atzīst - ir svarīgi sajust, ka
neesi viens, saņemt emocionālo atbalstu. Tādēļ Miķelis Bendiks un
Inga Krecere Facebook ir izveidojuši sarunu vietu artrīta
pacientiem - slēgto grupu Dzīve ar artrītu. Katrs uz savas
Facebook sienas un vēl draugi ar šo informāciju dalījās,
nododot to tālāk.
Artrīts ir saslimšana, kas skar arī bērnus, kaut arī liela daļa
sabiedrības domā, ka tā visdrīzāk ir pieaugušajiem un senioriem
raksturīga kaite. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas
reimatoloģe Ruta Šantere stāsta, ka jaunākais juvenila idiopātiska
artrīta slimnieks Latvijā bijis tikai deviņus mēnešus vecs
zīdainītis. Viens no atveseļošanās stūrakmeņiem ir skrupuloza ārsta
norādījumu ievērošana, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai artrīta
skartajiem bērniem savlaicīgi tiktu sākta terapija.
Artrītam ir dažādas sejas, un tas var skart jebkuru, taču
visizplatītākās artrīta formas ir osteoartrīts un reimatoīdais
artrīts. Tiem ir līdzīgi simptomi, taču atšķirīgi saslimšanas
iemesli, atšķiras arī medikamentozā terapija, kaut vienojošais
ārstēšanā ir locītavu muskulatūras nostiprināšana ar speciāliem
vingrojumiem, regulāra zāļu lietošana un uzticēšanās savam
reimatologam.
Mums visbiežāk bail no tā, ko nezinām un nesaprotam, tāpēc bieži
vien cilvēks, jūtoties slikti, nemaz neiet pie ārsta, bet cer, ka
varbūt nav nekā nopietna, gan jau slimība pāries pati… Taču, lai
veiksmīgi atveseļotos, ir svarīgi savlaicīgi meklēt mediķu
palīdzību, būt informētam gan par saslimšanas gaitu, ārstēšanas
metodēm, gan gūt psiholoģisko atbalstu, tāpēc artrīta slimnieku un
viņu tuvinieku ērtībai izveidota interneta vietne www.
Opera arī XXI gadsimta sākumā dažkārt ir visai grūti izprotams fenomens, ja netiek ņemti vērā tās rašanās apstākļi un vēlākās metamorfozes, ja aizmirsts operas, operetes un klasiskā baleta ģenētiskais kods. Tāpēc Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) aicina apmeklēt lekciju ciklu Operas sākumi, kurā dramaturgs Mikus Čeže piedāvā audiovizuālu ieskatu operas un operetes dzimšanā. Pirmā lekcija Operas Jaunajā zālē notiks jau 5. oktobrī, tēma - Operas sākumi Itālijā, Klaudio Monteverdi un turpinātāji.
Kad apkārt sāk klejot pirmie vīrusi un drēgnums ložņā ne tikai ārā, bet iespraucas arī telpās, ļoti svarīga ir vitamīnu uzņemšana - lai stiprinātu organismu un justos mundri.
Kur lai atrod saulaināko vietu Latvijā, kurp doties oktobrī? Uz šo jautājumu atbildi var atrast, izmantojot grafisku rīku tiešsaistē - satelītu klimata atlantu. To izstrādājusi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķe un vides zinātņu doktorante Zanita Avotniece, kas ir līdz šim vienīgā Latvijas zinātniece, kura stažējusies Eiropas meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijā EUMETSAT.
Tā kā zelta rudens mums pagaidām nav, Siguldas virzienā
satiksmes sastrēgumi nevalda, taču par jauno tendenci pamazām kļūst
purvu apmeklējums. Pie Ķemeru tīreļa brīvdienās stāv automašīnu
rindas, it sevišķi, kad saulains. Garākā interesentiem paredzētā
purva taka ved pa trīs kilometru maršrutu, īsākā - 1,5
kilometru.
Kad apkārt sāk klejot pirmie vīrusi un drēgnums ložņā ne tikai
ārā, bet iespraucas arī telpās, ļoti svarīga ir vitamīnu uzņemšana
- lai stiprinātu organismu un justos mundri. Un labi, ka rudens
raža tikko no dobēm nonākusi pagrabos un veikalu plauktos. Ļoti
vērtīgs, kaut visnotaļ parasts un demokrātisks dārzenis ir biete.
Par izglītības un skolas vides kvalitāti ir gatavs izteikties
teju ikviena skolēna vecāks. Tāpat kā nauda seko skolēnam, tā
reputācija - skolai, un vecāki var izvēlēties, taču veiksmīgas
sadarbības modelis jebkurā gadījumā paredz vecāku iesaisti. Skola
māca ne tikai reizrēķinu un gramatiku, bet arī sadarbību ar
kolektīvu, piederības sajūtu, kopā ar klasesbiedriem pilnveidojot
sevi ārpus mācību procesa.
Bērniem ar īpašām vajadzībām vecāku atbalsts skolas gaitās ir
neaizstājams, taču, kā atzīst vecāki, pieredzes dažādās skolās ir
atšķirīgas: vienuviet klases audzinātāja ir vienmēr atvērta, gatava
sadarboties, paspert solīti pretī un nodrošināt arī citu
speciālistu (logopēdu, psihologu) pieejamību, bet citviet skolas ne
vienmēr izprot situāciju un drīzāk uztraucas, lai īstenotie
pasākumi labi izskatās uz papīra. Vecāki atbalstu meklē,
apvienojoties organizācijās, kāda, piemēram, ir biedrība
Latvijas Autisma apvienība.
Liela daļa migrējošo putnu devušies uz dienvidiem vai pošas to tūliņ darīt. Rudens beigās a/s Latvijas valsts meži(LVM) vides eksperti apkopo rezultātus par uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas blīvumu un sekmēm un plāno nākamajā sezonā veicamos darbus. (Jāpiebilst, kamēr dati par 2015. gadu vēl ir apstrādes procesā, LVM darbinieki strādā ar pērnā gada informatīvo bāzi, ko gada nogalē papildinās jaunākie pētījumi.)
Eksotisko garšvielu klāsts veikalu plauktos ir plašs, taču mūsu
pašu mežos un pļavās pieejamas interesantas veltes, kas ne tikai
sniegs neierastas garšas īpašības, bet vienlaikus būs noderīgas
veselībai. Rudens ir īstais laiks, lai sameklētu kādu kadiķu audzi
un ievāktu ogas. Tās gatavas tad, kad kļuvušas zilganmelnas.
Mūsu aktivitātes atkal pārsvarā pārvietojušās uz iekštelpām -
skolnieciņi sasēduši solos, birojos un citās telpās strādājošie no
atvaļinājumiem atgriezušies savās darba vietās, teātru sezona rit
pilnā sparā, un labāk, nekā skraidīt pa peļķēm, tīk pasēdēt
smaržīgā kafejnīcā.
Liela daļa migrējošo putnu devušies uz dienvidiem vai pošas to
tūliņ darīt. Rudens beigās a/s Latvijas valsts meži (LVM)
vides eksperti apkopo rezultātus par uzņēmuma apsaimniekotajās
teritorijās ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas blīvumu un sekmēm un
plāno nākamajā sezonā veicamos darbus. (Jāpiebilst, kamēr dati par
2015. gadu vēl ir apstrādes procesā, LVM darbinieki strādā ar pērnā
gada informatīvo bāzi, ko gada nogalē papildinās jaunākie
pētījumi.)
Latvija ir viena no mežiem bagātākajām valstīm Eiropas
Savienībā. Vairāk nekā pusi visas mūsu valsts teritorijas klāj
meži, un savukārt vairāk nekā puse no mežiem (1,4 miljoni hektāru)
ir a/s Latvijas valsts meži (LVM) pārziņā. LVM īsteno
valsts intereses mežu apsaimniekošanā, nodrošinot bioloģiskās
daudzveidības saglabāšanu un palielināšanu.
Mācību gada sākumā, lai bērniem lielāks entuziasms no vasaras
brīvsoļa iešūpoties zinību apguves ritmā, daudzas skolas rīko
mācību ekskursijas pa Latviju. Iespējas un tēmas ir visdažādākās,
bet, lai vienlaikus baudītu skaisto rudens dabu, izziņas procesu un
atpūtu, iecienītas ir vides izglītības ekskursijas.
Vasaras beigas, rudens sākums… Omīte šķūnī salikusi žāvēties sīpolu ražu. Man ir kādi deviņi desmit gadi un žiglākas kājas nekā omei, tāpēc mani aizsūta pakaļ sīpolam, ko vajag likt pie zupas. Ārā saulains laiks, bet šķūnītī krēsla. Jau sagatavojos tikpat naski jozt atpakaļ uz virtuvi, kad sastingstu šausmās - tieši virs durvīm stūrī ir tīkls, kura vidū tup milzīgs astoņkājains radījums visā savā atbaidošajā godībā, bet tīkla pavedieni ir teju diega resnumā.
Šovasar tik maz laika veltīju skriešanai, ka kauns skatīties uz Endomondo rezultātu tabulu, jo šķita - ak, vēl jau laiks! Varbūt tāpēc, ka, skrienot pa pilsētu vai meža takām, brīžiem sāp mugura neatkarīgi no pareizi izvēlētiem apaviem un skriešanas taktikas. Bet tā nav, skrienot basām pēdām gar jūru.
Ceptu ābolu smarža ir signāls - rudens klāt! Ierasts izdobt
ābolam vidiņu, sapildīt tur cukuru un kanēli un mieloties,
papildinot ar saldējuma cepurīti. Bet šīs ābolu rozītes ir kaut kas
pa vidu starp ceptu ābolu un plātsmaizi, taču mazāk grēcīgas par
pēdējo, ja jūsu mērķis ir ieturēt sportisku ķermeņa formu.Pagatavošana ir visai vienkārša - no mīklas izveido groziņu, to liek mafinu cepamajā formā, pārkaisa ar brūklenēm, un no plānās šķēlītēs sagriezta ābola veido rozes zieda formas. Uzber kanēli, cukuru un riekstus. Cep cepeškrāsnī 180 grādos, kamēr kļūst zeltaini.
Nav retums, kad sev prasu - nu kāpēc tas bija vajadzīgs?! Kas tev lika stiept, bail pat domāt, cik kilogramu smagu mugursomu trīs dienu garumā pa nekurieni, brienot purvā, laužoties cauri brikšņiem, līdz ceļiem ūdenī ejot pa upīti, turklāt svelošā vasaras karstumā vai, gluži otrādi, baidoties aizmigt un nepamosties teltī mīnus padsmit grādu salā? Tādos brīžos apsolu sev - lai vai kā, aiziešu līdz galam, bet tad - nu nekad vairs!"Nekad vairs" parasti ilgst lielākais mēnesi… Kad tulznas sadzijušas, atkal kaut kur jābrien, jāguļ teltī, jādodas mežā, jo gribas piedzīvojumu sajūtu.
Nav retums, kad sev prasu - nu kāpēc tas bija vajadzīgs?! Kas
tev lika stiept, bail pat domāt, cik kilogramu smagu mugursomu trīs
dienu garumā pa nekurieni, brienot purvā, laužoties cauri
brikšņiem, līdz ceļiem ūdenī ejot pa upīti, turklāt svelošā vasaras
karstumā vai, gluži otrādi, baidoties aizmigt un nepamosties teltī
mīnus padsmit grādu salā? Tādos brīžos apsolu sev - lai vai kā,
aiziešu līdz galam, bet tad - nu nekad vairs! «Nekad vairs» parasti
ilgst lielākais mēnesi… Kad tulznas sadzijušas, atkal kaut kur
jābrien, jāguļ teltī, jādodas mežā, jo gribas piedzīvojumu sajūtu.
Vasaras beigas, rudens sākums… Omīte šķūnī salikusi žāvēties
sīpolu ražu. Man ir kādi deviņi desmit gadi un žiglākas kājas nekā
omei, tāpēc mani aizsūta pakaļ sīpolam, ko vajag likt pie zupas.
Ārā saulains laiks, bet šķūnītī krēsla. Jau sagatavojos tikpat
naski jozt atpakaļ uz virtuvi, kad sastingstu šausmās - tieši virs
durvīm stūrī ir tīkls, kura vidū tup milzīgs astoņkājains radījums
visā savā atbaidošajā godībā, bet tīkla pavedieni ir teju diega
resnumā.
Ceptu ābolu smarža ir signāls - rudens klāt! Ierasts izdobt
ābolam vidiņu, sapildīt tur cukuru un kanēli un mieloties,
papildinot ar saldējuma cepurīti. Bet šīs ābolu rozītes ir kaut kas
pa vidu starp ceptu ābolu un plātsmaizi, taču mazāk grēcīgas par
pēdējo, ja jūsu mērķis ir ieturēt sportisku ķermeņa formu.