Svinot apaļo jubileju, mūsu estrādes tenors Žoržs Siksna joprojām aktīvi koncertē,māca jaunos dziedātājus un uz valsts simtgadi plāno ierakstīt tautasdziesmu albumu.
Latviešu tautas pasaka par Kurbadu, ķēves dēlu, ko pierakstījis Ansis Lerhis Puškaitis, aizpagājušā gadsimta nogalē pirmās latviešu tautas atmodas laikā popularitātes ziņā zaudēja Andreja Pumpura Lāčplēsim.
Postfolkloras grupa Iļģi priecājas par saviem sekotājiem, gatavojas lielkoncertam Spēlēju. Dancoju. Dejoju, kur viņu dziesmas izdejos tūkstotis dažādu paaudžu dejotāju, un atzīst, ka ir laimīgi cilvēki.
Dziedātājas, flautistes un komponistes Sniedzes Prauliņas otrais albums Inkrustācija ir aizraujošs kosmisks piedzīvojums, kas nojauc ne vien akadēmiskās un populārās mūzikas, bet arī valodas un uztveres iespēju robežas.
Ikgadējās Eirovīzijas kaislības atkal klāt, ievelkot tajās arvien vairāk cilvēku, kuri agrāk teicās, ka viņus tas neinteresē, ka tas uz viņiem neattiecas, ka tas viss nav nopietni…
Mūziķis Andris Indāns un dzejnieks Henriks Eliass Zēgners ierakstījuši kopīgu albumu un svētdien, 12. februārī, prezentēs to koncertā Kaņepes Kultūras centrā.
Dziedātāja un flautiste Elizabete Balčus ar savu nosapņoto mūziku nominēta Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai Zelta mikrofons, spēlē mammas teātrī, redz auras, bīstas sikspārņu un dejo vienatnē.
Joprojām jauni piedzīvojumi ar skaņām, kas no roka aizved arī pie tautasdziesmām un bērnu operām. Juris Kaukulis svin Dzelzs vilka jubileju, balso par mīlestību un atklāj arvien jaunu instrumentu noslēpumus.
"Esmu mūziku uzlikusi augstāk par sevi kā sievieti, kā cilvēku, kā fizisku būtni, augstāk par ģimeni un attiecībām," saka Linda Leen pirms albuma Digital Church izdošanas
Latviešu mūziķis Mārtiņš Strautnieks jeb Gonzo dzīvo Londonā, kur muzicē, strādā par apsargu un laiku pa laikam atgriežas dzimtenē, lai uzspēlētu ar grupu Kuba. Esam ar Mārtiņu pazīstami jau aptuveni divdesmit gadus, un abiem šķiet, ka neesam pa šo laiku tikpat kā mainījušies. "Tātad varam secināt, ka pa tiem divdesmit gadiem nekas būtiski nemainās. Tas nozīmē, ka cilvēka dzīvē tie divdesmit gadi ir… "nekas". Un ja parēķini, ka maksimālais mums atvēlētais ir kādi četri tādi divdesmit cikli "it nekā", tad beigu beigās – tāds "nekas" tur kopā vien sanāk."
Uz kārā zoba uzmest kādu laima sulā mērcētu kukaini, iemācīties beidzot pareizi dzert tekilu, iepazīties ar hipijiem un saņemt piedāvājumu kļūt par narkodīleri, tapt apzagtam, bet par to vispār nemaz neuztraukties. Jo Meksikā gribēsies atgriezties tik un tā.