Savu džinsa apģērbu zīmolu “One Wolf” Agnese izveidoja 2012. gadā un izstrādāja modeļu paraugus, kas tika ražoti mazās rūpnīcās Latvijā. Gadu gaitā zīmols attīstījies ilgtspējīgas modes virzienā un vēl pēc trim gadiem tika radīta specializēta džinsu darbnīca “One Wolf Studio”, kur top funkcionāli, askētiski un unikāli unisex apģērbi drosmīgiem un radošiem cilvēkiem. Būtisku lomu radošajā procesā ieņem dizaina aktualitātes saglabāšana, nepakļaujoties ātrām modes tendencēm, un apģērba izturība ilgstošam laika periodam. Dizainerei ir būtiski, lai apģērbs būtu ar stāstu, jo tas arī palīdz dizainam kļūt ilgtspējīgākam un turpināt savu dzīvi. Ar Agnesi tiekamies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur viņa vada Modes dizaina katedru un nodod savas zināšanas tālāk jaunajiem dizaineriem.
Iet savu ceļu modē
Pēc pasaules modes industrijā pieņemtajiem standartiem modes dizaineri veido divas kolekcijas gadā – rudens/ziemas un pavasara/vasaras sezonai. Agnese izvēlas iet savu, lēnāku ceļu modē un veido vienu, universālu kolekciju gadā, iekļaujot tajā arī pieprasītus modeļus no iepriekšējiem gadiem, kas transformējas un atkārtojas vairāku gadu garumā. “Veiksmīgas bijušas lietas, kuras konstruējot domāju par sevi – gribu tādu kleitu, bet nekur nevaru atrast. Vairāk laika patērēšu, tādu meklējot, nekā uztaisīšu pati un varbūt vēl kādam noderēs. Beigās izrādās, ka vajag daudziem. Piemēram, “Backyard jeans” jeb “Pagalma džinsi” ir ļoti pieprasīti un iecienīti gan sieviešu, gan vīriešu garderobē. Ir pircēji, kas nopērk uzreiz trīs vienādus pārus, lai pietiek ilgākam laikam. Veiksmīgs ir arī kleitas modelis “City”, ko gadu no gada transformēju, reinkarnēju, uzlaboju un piedāvāju no dažādiem audumiem. Vēlos radīt pārbaudītas lietas, ar kurām pati varu lepoties un godprātīgi pārdot. Ar labām lietām, kur apvienojas dizains, kvalitāte, funkcionalitāte, paredzamība ilgtermiņa lietošanai – tā arī ir ilgtspēja.”
Uz jautājumu, kā ir mainījusies “One Wolf” zīmola filozofija, salīdzinot ar pirmsākumiem, Agnese atzīst: “Esmu nonākusi pie domas, ka mode iet pret modi. Būtībā, domājot par ilgtspēju, sanāk strādāt vairāk ar šādu pieeju, lai tā būtu patiesa. Vairāk pievērsties pārbaudītām vērtībām un klasikai, izmantot labus audumus, kas ilgi kalpo un kurus var normāli kopt ikdienas apstākļos, nevis nest uz ķīmisko tīrītavu. Lai tās lietas būtu viegli kombinējamas ar citiem garderobes apģērbiem. Tad pietiek ar nedaudzām, bet īpašām lietām, kas var papildināt bāzes garderobi. Kaut kādā ziņā sanāk atgriezties pie pieticīgākas domāšanas. Piemēram, vai obligāti jāveido divas apģērbu kolekcijas gadā vai pietiek ar vienu? Domāju vairāk par cilvēkiem nepieciešamu produktu kopumu, nevis par to, cik kolekciju gadā man liek taisīt modes industrija. Kāpēc kāds talantīgs dizainers izdomā krēsla dizainu un veiksmīgi to pārdod piecdesmit gadu? Varbūt šī pieeja vairāk jāpielieto arī modes industrijā. Vēsturiski jau ir tādi piemēri ka “Burberry” trencis, kas tikai nedaudz transformējas un uzlabojas.”
Piegriežot apģērbus, Agnese audumu atgriezumus nemet ārā, bet tos uzkrāj. “Tas man liek domāt, ko interesantu un lietderīgu varu no šiem atgriezumiem uztaisīt. Reiz, kad uz datora izklāju maketu T krekliem, sapratu, ka paliek pāri nelieli laukumi. Tad man radās doma, ka šos atlikumus var izmantot bērnu T krekliem un vienā piegriešanas reizē piegriezt kreklus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tādā veidā samazinās gan atgriezumi, gan tiek optimizēti izdevumi par audumu – saražot vairāk, patērējot mazāk auduma. Ir kaut kādas idejas, kad, risinot vienu problēmu, rodas kas jauns.”
Saudzēt dabu
Turpinot attīstīt ilgtspējīgas modes virzienu, pirms pieciem gadiem “One Wolf” uzsāka sadarbību ar Pasaules Dabas fondu. “Sadarbība bija saistīta ar kolekciju “Pilsētas mūks” (“The City Monk”). Apģērbiem izmantoju fabriku audumu pārpalikumus un no dažādu izmēru audumu atlikumiem veidoju piegrieztnes, saliekot šos gabalus kopā. Bija vairāki apģērbu modeļi, bet no viena konkrēta katra pārdotā modeļa tika ziedoti desmit eiro dabas aizsardzībai. Pēc tam “One Wolf” kopā ar Dabas aizsardzības fondu organizēja kopīgu pārgājienu Slīteres dabas rezervātā, kur gājām pētīt mežu, mācīties noteikt koku vecumu, ieraudzīt, kā pilnīgi izdedzis mežs ar laiku no jauna var atjaunoties. Jebkura iesaiste un aktivitāte motivē ne tikai sevi, bet ari citus domāt par ilgtspēju un piedzīvot kādu jaunu atklāsmi. Tā nav viegla lieta, jo kopumā cilvēki ir diezgan koncentrēti uz ikdienas problēmām. Tāpēc šādas sadarbības ir diezgan ekskluzīvas un īpašas, kam jāatvēl vairāk brīva laika, un to man gribētos ieviest arī ikdienā. Nesaku, ka esmu ideāls piemērs zaļā dzīvesveida ievērošanā, cenšos to apgūt un mācīties tāpat kā citi. Man ļoti patīk atrasties dabā un tas, kas man patiešām rūp un ko es redzu, ir dabas piesārņojums, ko cilvēki aiz sevis nesavāc. Viena lieta ir ātrās modes apģērbu ražošana, kas nodara ļaunumu pasaulei, bet otra – dzīvesstila attieksme.”
Kā saudzēt dabu – tas ir aktuāls jautājums arī Agneses ģimenē, kur aug divas meitas. “Runājam par to gan ģimenē, gan skolā un bērnudārzā, tā ir svarīga lieta, ko māca un skaidro bērniem. Man ir bijis gadījums, ka notiek otrādi – pati kaut ko jaunu uzzinu no meitas, kas mācās pirmajā klasē. Piemēram, kā mājās pats var uztaisīt plastilīnu, kas turklāt ir ēdams un gatavots no dabīgām izejvielām. (Smejas.) Man tas šķiet ļoti vērtīgi, lai jau bērnībā sāktu apgūt ilgtspējīgas lietas.”
Eksperimenti ar džinsa audumu
“One Wolf” sākotnēji tika radīts kā džinsu apģērbu zīmols, un īpaša attieksme pret džinsiem Agnesei ir jau kopš bērnības. “Atceros, ka bērnībā mamma kopā ar māsu man uzdāvināja pirmos džinsus, aizveda uz veikalu un ļāva pašai izvēlēties – tas bija ļoti īpaši. Arī attieksme bija pavisam cita, valkāju tos gadiem ilgi. Ja jāsalīdzina, tad iespējas tagad nopirkt džinsus ir līdzvērtīgas, kā aiziet vakariņās. Varbūt pavakariņot ar draugiem restorānā sanāk pat dārgāk, nekā veikalā nopirkt džinsus. Ir mainījusies vērtība pret apģērbu.”
Savās apģērbu kolekcijās Agnese radoši eksperimentē ar džinsa audumu. “Izvēlos džinsu, jo tas ir materiāls, kas asociējas ar dzīvi, kādu modes periodu, ar dažādām paaudzēm. Mūsdienās džinss vairs nav tikai materiāls džinsu jakai vai biksēm, tas ir transformējies kā materiāls ar savu izturību un praktiskumu. Man tas likās praktisks materiāls, ar kuru var daudz eksperimentēt un ieviest ikdienas lietošanā. Runājot par unisex piegriezumu, tas bija ne tik apzināti, bet pirmo “One Wolf” džinsu modeli pirka gan vīrieši, gan sievietes. Pēc tam centos uzlabot piegrieztni tā, lai unisex modelis izskatītos labi abiem, kas nav viegli izdarāms. Tas man pašai bija izaicinājums un laba skola. Viss, kas attiecas uz ražošanu un digitālo konstruēšanu, to es iemācījos pašmācības ceļā. Jo saskāros ar to, ja vēlos pasūtīt fabrikā nelielu daudzumu ļoti kvalitatīvus džinsus, man ir jānāk ar tādām piegrieztnēm, kas der fabrikās. Izmantojot datorkonstruēšanas programmu, varu diezgan precīzi izskaitļot, cik daudz auduma būs nepieciešams vienam vai simts modeļiem. Tagad džinsus vairāk šujam darbnīcā, komandā kopā esam pieci cilvēki un sadarbojamies vēl ar citiem meistariem.”
Pirmo reizi pārstrādātu džinsa audumu Agnese izmantoja kolekcijā “Savrupnieki” (“Outsiders”), tā dodot iespēju novalkātiem džinsiem pārtapt jaunā dizaina apģērbā. “Manuprāt, upcycling ir lieliska iespēja radīt unikālas lietas, kas neatkārtojas, bet darbs jāiegulda lielāks. Ideja bija uztaisīt pašiem jaunu džinsa audumu – no sagrieztām veco džinsu strēmelēm uzpīt audumu džinsa jakai. Pie tā strādājām trīs cilvēki vairākas nedēļas. Izmantoju arī veco kolekciju “One Wolf” džinsus, ko cilvēkiem aicināju ziedot. Tā bija vairāk eksperimentāla kolekcija, kur ietilpa gan pārstrādātie audumi un atlikumi no darbnīcas audumiem, jo neveidojam liekus uzkrājumus. Man ir liela kaste, kur saglabāju vecos “One Wolf” džinsu modeļus, kas kopumā bijuši ap četrdesmit. Cenšos no katra modeļa vismaz vienu saglabāt un veidot arhīvu. Varbūt kādreiz būs jāuztaisa džinsu izstāde.”
Labas idejas nepāriet
Maģistra studiju laikā Mākslas akadēmijā Agnesei bija iespēja doties apmaiņas braucienā un mācīties Itālijā. “Pusgadu studēju modi Brēras akadēmijā Milānā. Šī vērtīgā pieredze kaut kādā ziņā radīja man sapratni par to, cik mums Latvijā ir daudz labu priekšnosacījumu, lai dizaineri varētu individuāli strādāt. Lai Milānā noīrētu darbnīcu, atrastu meistarus, radītu kolekciju paraugus – tas ir ārkārtīgi sarežģīti. Utopija ir arī tajā, ka tur ir tik daudz modes namu ar simts gadus ilgām tradīcijām, kur pabeidzot skolu varētu iet strādāt par dizaineru, bet labākajā gadījumā tu kā jaunais dizainers tur būsi asistenta asistents. Tieši tad, mācoties Milānā, sapratu, ka, atgriežoties Latvijā, uztaisīšu pati savu zīmolu. Sapratu – ja vēlos strādāt šeit, man nav citu iespēju, kā pašai radīt savu zīmolu.”
Savulaik Agnese ar “One Wolf” kolekcijām ir piedalījusies starptautiskos konkursos, modes skatēs, izstādēs un šovrūmos Parīzē, Milānā, Berlīnē un Tokijā. “Pats pirmais un lielākais džinsu pasūtījums bija tieši no Japānas, pēc tam arī konceptveikalam ASV. Tagad visvairāk pārdodam onewolf.eu tiešsaistē, kur tāpat ir pasūtījumi no ASV, Austrālijas, Japānas un Eiropas. Eksporta ideja ir laba, bet tas prasa ļoti lielu jaudu, intensīvu darbu un regulāru piedalīšanos starptautiskās izstādēs. Kovidlaikā mēģinājām piedalīties digitālā šovrūmā, tomēr tiešais kontakts strādā labāk. Pašlaik ir pārdomu laiks, mēģinu meklēt pareizo ceļu, kā attīstīt savu zīmolu, jo vēlos vairāk iet produktu virzienā, radīt pārbaudītas lietas, ar kurām pati varu lepoties un godprātīgi pārdot. Radīt labas lietas, kur apvienojas dizains, kvalitāte, funkcionalitāte, paredzamība ilgtermiņa lietošanai – tā arī ir ilgtspēja.”
- Kolekcija “Outsiders”, foto: Kristīne Madjare un Andis Jurjāns
- Kolekcija “The City Monk”, foto: Andis Jurjāns
Projektu atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild žurnāls UNA
