Par emocionālo ēšanu tiek runāts salīdzinoši nesen, un tikai 2013. gadā tā atzīta par medicīnisku stāvokli. Lai arī pētījumi rāda, ka emocionālā ēšana visizplatītākā ir ASV, kur no tās cieš aptuveni 2,8 miljoni iedzīvotāju, Helsinku Universitātes veiktais pētījums apliecina, ka arī 1–4% Eiropas iedzīvotāju saskaras ar emocionālo ēšanu. "Lielākā daļa iedzīvotāju ar ēšanas traucējumiem par tiem izvairās runāt un līdz ar to arī laikus nesaņem nepieciešamo palīdzību.
Ikdienā tikai atsevišķos gadījumos cilvēks ir gatavs pats sev atzīt, ka vispirms jāmeklē iemesli, kāpēc radusies pastiprināta vai nekontrolējama ēšana.
Lai arī medikamenti apetītes mazināšanai vai organisma attīrīšanai var tik izmantoti terapeitiskos nolūkos, pirmais un svarīgākais ir identificēt problēmu un tikai tad meklēt tās risinājumu," komentē aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Nereti jau bērnībā tiek iemācīts, ka ar negatīvajām emocijām galā palīdz tikt ēdiens, taču vajadzētu izvairīties no situācijām, kad bērns tiek nomierināts, apsolot vai iedodot viņam kādu kārumu. Laika gaitā sociālā vide un sabiedrībā pieņemtie skaistuma standarti pastiprina neapmierinātību ar savu ķermeni, un šāds diskomforts izraisa tādus emocionālos stāvokļus, kuru rezultātā cilvēks meklē mierinājumu ēdienā, "apēdot" savas emocijas. Būtiskākie iemesli emocionālajai ēšanai ir nespēja atpazīt un kontrolēt impulsus un pārvarēt stresu.
Lai uzsāktu cīņu ar emocionālo ēšanu, to jāiemācās apzināties. Sertificēta klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova iesaka analizēt savus ēšanas paradumus un pajautāt sev: vai es bieži domāju par ēdienu?
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 5. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!