"Pavasarī organismam īpaši trūkst tādu vitamīnu kā A (antioksidants, kas pasargā arī no novecošanās), C (imunitātes stiprinātājs), D (izcils noguruma mazinātājs un palīgs smadzeņu darbībai), E (spēcīgs antioksidants, kas rūpējas par labu ādas izskatu) un B grupas vitamīni (enerģijas avots un imunitātes stiprinātāji). Vissvarīgākās minerālvielas ir kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs, cinks, selēns. Katru no tiem, protams, var uzņemt atsevišķi, tomēr vislabāk izvēlēties kompleksos vitamīnus, jo tajos precīzi aprēķinātas dienā nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu devas," norāda Euroaptiekas farmaceite Ieva Zvagule un jebkuram veselam cilvēkam vitamīnu lietošanas kursu iesaka iziet divas reizes gadā – rudenī un pavasarī.
Tiesa gan, pirms jebkuru vitamīnu vai uztura bagātinātāju lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu un jāizlasa pievienotā anotācija vai informācija uz iepakojuma. Tas palīdzēs noteikt pareizās un piemērotākās uztura bagātinātāja devas gan sev, gan bērniem. Vislabākais vitamīnu uzņemšanas laiks ir rīts, un tie jālieto ēšanas laikā vai pēc ēšanas. Veiksmīgākā vitamīnu preparāta forma ir kapsulas, jo tās samazina savstarpējās neitralizācijas varbūtību, – virzoties cauri zarnu traktam, kapsula pakāpeniski zaudē slāni pēc slāņa, un vitamīni cits pēc cita, nevis visi kopā, uzsūcas organismā.
Vitamīnu normālu uzsūkšanos organismā gan var traucēt piens, gāzēti dzērieni un kafija.
Tāpat arī jāuzmanās, lai ar vitamīnu preparātiem nepārspīlētu, jo, piemēram, organismā neizmantotais C vitamīns izvadās no ķermeņa caur nierēm un pārmērīga tā lietošana var novest pie nierakmeņiem.
Protams, pašsajūtu pavasarī uzlabos ne tikai vitamīnu uzņemšana. Arī ēdienkartes pārskatīšana ir būtisks priekšnosacījums. Lai arī mūsu pašu augļos un dārzeņos, tos glabājot visas ziemas garumā, vitamīnu daudzums ir stipri sarucis, tie aizvien ir svarīga uztura sastāvdaļa, bet īpaši ieteicami pavasarī ir visu veidu svaigi zaļumi, diedzētas sēklas, uzsver I. Zvagule.
Viņa piebilst, ka ne mazāk svarīgi ķermeņa restartam pavasarī ir pietiekami izgulēties, pat ja tas nozīmē pagulēt ilgāk nekā parasti. Arī vairāk pastaigu svaigā gaisā dos možumu, uzlabos omu un nāks par labu elpošanas sistēmai.