Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Alkoholiķis uz mūžu. Pat ja vairs nedzer

Šampanieša glāze, sagaidot Jauno gadu, alus kauss Līgosvētkos, glāzīte balzama pie karstas tējas, ja gadās saaukstēties, – tā savus alkohola lietošanas ieradumus raksturo daudzi. Alkoholisma ārstēšanas speciālisti uzskata, ka daļa cilvēku ar šādiem alkohola lietošanas ieradumiem nekad nekļūst par alkoholiķiem un pat nepietuvojas atkarīgo riska grupai, turpretī citiem parādās nepieciešamība lietot alkoholu aizvien lielākā daudzumā un arvien biežāk.

Mediķi arī uzsver, ka alkoholismu var izraisīt gan sociāli, gan psiholoģiski, gan bioloģiski faktori, bet visu triju faktoru mijiedarbība ir īpaši bīstama.

Sākas kā piedzīvojums

Jānis patlaban ir sociāli veiksmīgs cilvēks vecumā ap 40 gadiem, viņa runas veidā un ārējā veidolā nekas neatgādina klasisko stereotipu par atkarīgo no alkohola. Jānis par sevi saka: «Nedzeru astoņus gadus, bet joprojām uzskatu, ka esmu alkoholiķis, tikai nedzerošs alkoholiķis. Alkoholisms ir slimība, kas cilvēku pavada visu mūžu, bet ar šo slimību var tikt galā.» Sarunai Jānis piekrīt labprāt, cerot, ka viņa pieredze varbūt var palīdzēt kādam nekļūt par alkohola atkarīgo. Jāņa aizraušanās ar alkoholu esot sākusies agrā jaunībā. «Viss sākās ar dažām glāzēm ballītēs. Alkohola pieejamība bija vairāk ierobežota nekā patlaban, bet dabūt grūti pieejamo alkoholu – tas jauniem puišiem bija īsts piedzīvojums,» atceras Jānis. Viņa atkarība no alkohola pastiprinājusies, sākot darba gaitas. «Piecas dienas nedēļā pamatīgi strādāju un tad piektdienas vakarā sāku atpūsties ar alkohola palīdzību, un tā nedēļu pēc nedēļas,» saka Jānis.

Ultimāts un pašiedvesma

Alkoholisma ārstēšanas speciālisti uzskata – pirmā alkoholisma pazīme ir tā, ka cilvēks neatzīst atkarību no alkohola. Jānis stāsta, ka pats to piedzīvojis. «Neuzskatīju, ka esmu alkoholiķis, bet reiz pēc kārtējās dzeršanas pamodos mājās pilnīgi viens. Ģimene bija mani atstājusi. Uzmeklēju tuviniekus, mēģināju izlīgt, bet viņi izvirzīja ultimātu: man jāatbrīvojas no alkoholisma. Tobrīd man šķita, ka tas nav godīgi – izvirzīt ultimātu, jo mans prāts bija transformējies, es domāju kā tipisks alkoholiķis – noliedzu, ka man ir problēma ar dzeršanu, žēloju sevi, savā rīcībā vainoju apstākļus un apkārtējos cilvēkus,» stāsta Jānis. Tomēr, izsverot, kas svarīgāks – labas attiecības ar tuviniekiem vai alkohola lietošana, viņš pieņēmis lēmumu, ka no dzeršanas jāatsakās. «Sākumā bija grūti, bet vēlāk mani pārņēma azarts, cik ilgi es nedzēris izturēšu. Atbrīvojos no alkohola atkarības pats saviem spēkiem,» uzsver Jānis. Pret alkoholisma ārstēšanas speciālistu konsultācijām un metodēm Jāņa attieksme ir rezervēta. «Iepazinos ar Minesotas programmu, taču tā nav brīnumlīdzeklis. Biju pie narkologa, kurš izrakstīja medikamentus, lai mazinātu vēlmi lietot alkoholu. Zāles palīdzēja tikai neilgu laiku,» stāsta cilvēks, kurš pārvarējis alkohola atkarību. «Visprofesionālākie narkologi un vispārdomātākās alkoholisma ārstēšanas programmas nespēj mazināt cilvēka vēlmi lietot alkoholu, ja pats to nevēlas. Atkarību var pārvarēt ar gribasspēku un pašiedvesmu!»

Visu rakstu lasiet šodienas Dienā.

Top komentāri

kurbulis
k
tradicionālajās vīnu dzērāju zemēs (spānija, itālija u.c.) ir daudz zemāka saslimstība ar šīm slimībām, arī ar nierakmeņiem ========================================= Tas nav stāsts par vīnu, bet par salātiem un t.s. vidusjūras diētu. Tāpēc ir tas labais iespaids, nevis vīnam. Ja jau vīns tāds brīnumdaris, tad mans kaimiņš Žora būtu veselības etalons....
Bijušais
B
Ko nu runā tie,kam par šo lietu nav nekādas saprašanas? Nelietoju nekādu alko tikai (jau) 3 gadus. Bija tāds brīdis,kad lietošana sāka radīt problēmas.Nu un ,tajā brīdī nolēmu tam pielikt punktu. Minesotas programma palīdzēja ,bet ne tādā nozīmē,kā viņi paši to reklamē.Neapmeklēju nekādas AA sapulces,jo man tas nekad nav bijis vajadzigs.Tajā brīdī man bija vajadzīgs tikai tas mēnesis slēgtā iestādē,lai tiktu galā tieši ar fizisko atkarību,kas ir daudz briesmīgāka par garīgo,jo gadu gaitā organisms pie alko ļoti labi pierod.Tā teikt,kamēr no rīta nav iešauts 100 gr konjaka ar kafiju,domas nemaz neraisās. Par to mentālo atkarību no alko-ir diezgan stipri pārspīlēts.Nu-varbūt daļai ir arī tāda.Personīgi man nav šādas problēmas.Mierīgi varu sēdēt draugu, kolēģu kompānijā,varu saliet.Manās aprindās svešā kompānijā arī vairs neviens neskatās kā uz traku,ja pasaki,ka alko nelieto. Nekad neesmu nosodījis tos,kam organisms atļauj lietot alko.Pašam arī par to periodu,kad lietoju-ir vairāk pozitīvas atmiņas-ir ko atcerēties.Zināms šarms tam visam pat bija.Nu jā,ja dzerot ir nācis sataisīt kādas ziepes-varētu būt savādāk. Ar alko ,manuprāt,ir tāpat,kā ar jebkuru vielu. Ir taču cilvēki,kuri nedrīkst lietot cukuru.Nezin kāpēc ,tas nekādu ažiotāžu neizsauc. Ja nevari-nelieto.Kur problēma? Manuprāt problēma ir tur,ka sabiedrības mazizglītotākā daļa paši nesaprot,ko drīkst,ko nedrīkst.PSRS laikā sūtīja ārstēties piespiedu kārtā ar visādām stulbām metodēm.Tagad katram ir brīva izvēle-ko un kā darīt.
.
.
Если водка мешает работе -- брось работу.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko