Diskusijas par latviešu valodas un citu valodu līdzāspastāvēšanu Latvijā mēdz būt ārkārtīgi emocionālas. Gadījumos, kad iesaistīta krievu valoda, atšķirīgu viedokļu paudēji līdz savstarpējam naidīgumam vispār nonāk ļoti ātri.
Daudzi pensionēšanās vecumu sasniegušie cilvēki turpina darba gaitas, tās nepārtraucot, vai arī atsāk strādāt pēc dažiem pensijā pavadītiem atpūtas gadiem. Lielai daļai strādājošo pensionāru motivācija palikt darba tirgū vai tajā atgriezties ir saistīta ar finansiāliem apsvērumiem, taču izplatīta ir arī vēlme atrasties profesionālajā apritē, socializēties un dalīties ar zināšanām. To ļauj secināt gan Centrālās statistikas pārvaldes nesen publiskotie dati, gan dažādas aptaujas.
Latvijā pēdējā laikā daudz tiek spriests par demogrāfiju. Tiek runāts arī par to, ka nepieciešams mazināt jauniešu aizbraukšanu, lai viņu bērni piedzimtu mūsu valstī, nevis ārzemēs. Iemesli tam, kādēļ jaunā paaudze dodas prom no Latvijas, protams, ir ļoti dažādi. Nereti šie iemesli ir saistīti ar izglītošanos vai ar profesionālo pilnveidi, un daudzi aizbraucēji pēc ārzemēs pavadītā laika atgriežas dzimtenē. Nevar gan noliegt arī to, ka aizbraukšanu joprojām veicina tas, ka citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir vieglāk sasniegt turību.
Mākslīgais intelekts (MI) valsts pārvaldē jāattīsta mērķtiecīgāk. To 8. maijā norādīja Valsts kontrole (VK). MI risinājumus izmanto tikai 17% valsts pārvaldes iestāžu, 22% plāno tos ieviest, savukārt 55% iestāžu nav pat skaidra plāna MI izmantošanai.
Latvijā un citās Eiropas Savienības
(ES) dalībvalstīs šajā nedēļā 9.
maijā tiks atzīmēta Eiropas
diena. Jāatgādina, ka 1950. gadā
Francijas toreizējais ārlietu
ministrs Robērs Šūmans nāca
klajā ar deklarāciju, kas lika pamatus Eiropas
valstu sadarbībai.
Raugoties datos, kas raksturo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, nereti redzams, ka Latvija nav nedz labākajā, nedz sliktākajā vietā, bet gan ir tuvu vidējam līmenim. Tā tas ir, piemēram, ar bezdarbu. Tomēr ir arī tādi ES statistikas biroja Eurostat dati, kas norāda uz nopietnām mūsu valsts problēmām. Te var minēt nesen publiskotos datus par satiksmes negadījumos bojā gājušajiem.
Pēdējā laikā mūsu sabiedrības uzmanība ir pievērsta ārvalstu studentiem. Tāpat kā par daudziem tematiem, arī šajā gadījumā vērojama viedokļu sadursme un tendence aiziet galējībās.
Tuvojoties Lieldienām, daudzus
pārņem vēlme baudīt pavasarīgu noskaņu un atbilstoši savai
pasaules uztverei pievērsties
reliģiskai vai tautiskai svinēšanai.
Riski, ko Latvijas iedzīvotājiem rada blēži, kuri cenšas izvilināt finanšu datus, lai piekļūtu naudai, vai arī pūlas uzreiz izmānīt naudu, pastāv jau gadiem. Tomēr pēdējā laikā rodas iespaids, ka šādu blēdību intensitāte un daudzveidība ir sasniegusi tik milzīgus mērogus, ka būtu nepieciešami sistemātiski valsts iestāžu brīdinājumi sabiedrībai.
Zīmola Tesla popularitātes kritums,
kas tiek saistīts ar neapmierinātību, ko izraisījis Tesla līdera Īlona
Maska vadītais ASV Valdības
efektivitātes departaments (pazīstams kā DOGE), ir interesants
biznesa un politikas mijiedarbības precedents.
Nesen saistībā ar Pasaules Laimes dienu (20. martu) tika publicēts ikgadējais Apvienoto Nāciju Organizācijas Ziņojums par pasaules laimi. No 147 valstīm par laimīgāko ir atzīta Somija, bet par nelaimīgāko – Afganistāna.
Martā daudz uzmanības tiek pievērsts tam, ka pagājuši pieci gadi, kopš, sākoties kovidpandēmijai, mūsu valstī tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija un līdzīgi procesi noritēja citur pasaulē.
