Cilvēki visā pasaulē aizvien vairāk ignorē ziņas. Par to nesen vēstīja aģentūra LETA, iepazīstinot ar Oksfordas Universitātes Reitera žurnālistikas pētījumu institūta apkopotajiem datiem.
Nodarbinātību raksturojošā
statistika, Ekonomikas ministrijas prognozes, kā arī dažādi
pētījumi rāda, ka ir svarīgi, lai
tā paaudze, kas patlaban sāk
savu profesionālo dzīvi, paliktu
strādāt mūsu valstī un nedotos prom uz
ārzemēm, lai būvētu savu karjeru tur.
Jauniešiem, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību un prāto, ko darīt tālāk, racionālāka izvēle var izrādīties studēšana augstskolā. To ļauj secināt Ekonomikas ministrijas (EM) veidotās darba tirgus prognozes tuvākajiem 15–16 gadiem.
Pagājušajā nedēļā, kad sabiedrības uzmanība koncentrējās uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, izskanēja runas par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanu
Latvijā šāgada sākumā dzīvoja
viens miljons 872 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir par 11,1 tūkstoti
mazāk nekā gadu iepriekš, rāda
Centrālās statistikas pārvaldes
(CSP) šonedēļ publiskotie dati.
Viens no tematiem, uz kuru
nāksies koncentrēties jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam (EP), ir imigrācija, turklāt
arī saistībā ar ekonomikai
nepieciešamo darbaspēku.
Līdz ar EP par imigrāciju nāksies spriest arī
citām Eiropas Savienības (ES) institūcijām.
Avārijas situācijas, kas noved pie īslaicīgas ūdens atslēgšanas, var gadīties ikvienā ēkā – gan dzīvojamajās mājās, gan namos, kuros darbojas uzņēmumi, gan arī tur, kur līdzās atrodas dzīvokļi un juridisko personu telpas.
Mūsu valsts ekonomikā bija
tāds periods, kad tika
uzskatīts, ka vienīgi privātais
sektors, kas strādā konkurences apstākļos un ir
spiests pielāgoties brīvajam
tirgus, spēj nodrošināt kvalitatīvu sniegumu,
ņemt vērā sabiedrības prasības un sekmēt
Latvijas augšupeju.
Pamazām tuvojas mācību gada noslēgums, un, kā jau parasti maijā, aktualizējas temats par to, vai ir vērts doties studēt un kāda ir augstskolas diploma vērtība darba tirgū.
Latvijā 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. 1950. gadā šajā datumā Francijas toreizējais ārlietu
ministrs Robērs Šūmanis nāca
klajā ar deklarāciju par nāciju
sadarbību, ko mūsdienās simbolizē Eiropas Parlaments (EP).
Saeimas Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijā nesen tika
spriests par atteikšanos no krievu
valodas kā otrās svešvalodas
vidusskolās, un kārtējo reizi
atklājās, ka valodu tēma tiek
uztverta ļoti saasināti. (Plašāk par to var lasīt
3. maija laikrakstā Diena un citos medijos.)
Latvijā aizvien populārāks kļūst
viedoklis, ka nepieciešama dziļāka
integrācija Eiropas Savienībā (ES),
pat ja tā nes līdzi politiskās un
ekonomiskās suverenitātes
mazināšanos. 2019. gada pavasarī
šādu viedokli atbalstīja 27% respondentu, bet
šajā pavasarī jau 43%.
Gan Rīgā, gan citur Latvijā daudzdzīvokļu māju pastkastītes mēdz atrasties kāpņu telpā, kuras ārdurvis ir aprīkotas ar kodu. Reizēm gadās, ka šī koda nezināšana kļūst par šķērsli pasta piegādei.