Sākoties jaunajam mācību gadam, pavīdēja satraukums, ka mūsu valstī nav pieņemts normatīvais regulējums, kas paredzētu patvertņu izbūvi izglītības iestādēs. (Par to var lasīt portālā Lsm.lv šāgada 1. septembrī.)
Ceļojumu biznesā ir parādījies tāds krāpniecības veids, kad blēži, atdarinot populāru tūrisma uzņēmumu interneta mājaslapas un profilus sociālajos tīklos, izveido viltotas virtuālās vietnes. Norādītais konta numurs pakalpojuma iegādei izrādās krāpnieku konta numurs, un samaksātā nauda var nonākt krāpnieku rīcībā, brīdina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Septembrī sabiedrības uzmanības centrā allaž nonāk izglītība. Jauns posms sākas ne tikai skolēniem, bet arī studentiem, un tas mudina domāt par augstākās izglītības jēgu mūsdienās.
Nepieciešams panākt, lai iedzīvotāju skaits pieaugtu ne tikai kopumā Rīgā, bet tieši mūsu galvaspilsētas centrā. Šādu atziņu nesen pauda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība) un arī uzsvēra, ka Vecrīgai un visam vēsturiskajam centram "ir nepieciešami ne tikai tūristi, bet arī iedzīvotāji". (LETA, 26.08.2024.)
Ideja mazināt darba devējam veicamās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju otrajā līmenī nu gan ir tā, kuru mūsu politiķiem vajadzētu rūpīgi apdomāt vēlreiz.
Gadījums ar tūrisma operatoru
Fisom, kura organizētajā
ceļojumā jaunieši iestrēga
Dienvideiropā, liek aizdomāties par uzņēmējdarbībā
valdošajām tendencēm.
Nesen Apvienotajā Karalistē
notikušie nemieri raisīja
diskusijas par sociālo tīklu
lomu mūsdienu sabiedrībā.
(Par situāciju Apvienotajā
Karalistē var lasīt laikraksta
Diena rubrikā Ārzemes, piemēram, 9. augustā
publicētajā rakstā Pēc grautiņiem protesti pret
vardarbību, kā arī publikācijās citos medijos.)
Pēdējā laikā bieži tiek spriests par obligāto valsts aizsardzības dienestu (VAD). Nesen uzmanību šim tematam pievērsa ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība), kura, piedaloties Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, norādīja, ka atbalsta ideju par sieviešu iesaukšanu VAD.
Situācija Latvijas ekonomikā jau aptuveni trīs gadus ir nemainīga – nav dziļas lejupslīdes, taču vienlaikus nav arī vērā ņemamas izaugsmes. Tas izriet no iekšzemes kopprodukta datiem, kurus sociālajos tīklos publiskojis ekonomikas eksperts Jānis Hermanis.
Nesen tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka Latvijā ārstiem ir tiesības runāt valsts valodā, t. i., latviski, nevis svešvalodā, arī tad, ja pacients ir bērns.
Daudzās situācijās pamatoti tiek kritizēti politiķi un valsts pārvaldes pārstāvji un tikpat pamatoti tiek slavēti uzņēmēji, jo nereti tiešām valsts sektors demonstrē izpratnes trūkumu par reālo situāciju. Tomēr reizēm arī no biznesa vides izskan tāda retorika, kas rada neizpratni.
Ekonomikas ministrijas šovasar publiskotās darba tirgus prognozes atklāj, ka tuvākajos gados Latvijā var pietrūkt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), dabaszinātņu, kā arī inženierzinātņu speciālistu.
Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies par vairāk nekā 20%. To atklāj aprēķini, kurus, balstoties uz Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat datiem, veicis un sociālajos tīklos publiskojis ekonomikas eksperts Jānis Hermanis.
Diskusijas par darbnespējas lapu
apmaksu ir izgaismojušas
vairākas mūsu sabiedrībā
pastāvošās problēmas, to vidū
gan hronisku neuzticēšanos,
gan savdabīgu taupību.
Vasarā līdz ar āra kafejnīcu darbību un brīvdabas pasākumu norisi aktualizējas jautājums par to, kā sabalansēt izklaides biznesa un iedzīvotāju intereses, vienlaikus arī veicinot tūristu piesaisti.
Pilsonības un migrācijas lietu
pārvalde līdz jūnija vidum bija
izdevusi 56 izbraukšanas rīkojumus Krievijas pilsoņiem, kuri nav
izpildījuši Imigrācijas likuma
grozījumu prasības un nav
iesnieguši nepieciešamos dokumentus
turpmākai dzīvošanai Latvijā. Par to nesen
vēstīja aģentūra LETA.