Nesen uzvirmojusī diskusija par to, kurp Latviju ved iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos, mudina ielūkoties datos par iekšzemes kopproduktu (IKP), ko nesen publiskoja Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Normatīvais regulējums un tā piemērošana ne vienmēr tiek līdzi mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Mākslīgā intelekta parādīšanās Latvijā vēl milzīgus satricinājumus nav radījusi, taču nākotnē tādi ir iespējami.
Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents
Edgars Rinkēvičs, norādot, kādi
darbi Latvijā veicami, uzsvēra, ka
svarīga ir "daudz bargāka vēršanās pret noziegumiem pret valsts
drošību, zināmas izmaiņas
notiek, bet tiesu varai jāsaprot, ka vairs nav
miera laiki". (Plašāk par to – E. Rinkēviča
ierakstā Facebook.com 17. janvārī.)
Vētra, ko sociālajos tīklos sacēla ziņa, ka Tviterkonvoja organizētājs Reinis Pozņaks varētu startēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās no Apvienotā saraksta, kārtējo reiz parādīja, ka ikvienam, kurš dodas politiskās karjeras virzienā, jārēķinās, ka pār viņu gāzīsies kritikas lavīna.
Laiku pa laikam diskusijās par mūsu valsts ekonomisko situāciju pavīd apgalvojums, ka Latvijā nav rūpniecības. Tas gan ir mīts, kas iesakņojies apziņā ne vienam vien, bet ir tālu no patiesības, jo mums ir vairākas spēcīgas nozares, piemēram, kokrūpniecība un pārtikas ražošana.
Latvijā šā gada 8. jūnijā ir gaidāmas Eiropas Parlamenta (EP)
vēlēšanas, kurās no mūsu valsts
tiks ievēlēti deviņi deputāti. Visa
Latvija būs viens vēlēšanu apgabals, un partijām, lai iekļūtu EP,
būs jāiegūst vismaz 5% vēlētāju balsu.
Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no būtiskākajiem
šķēršļiem uzņēmējdarbības
attīstībā un ārvalstu investīciju
piesaistē, kas izriet no tā, ka šis
jautājums līdz šim valsts līmenī
nav sistemātiski risināts.
Pedagogi un ārsti, žurnālisti un sabiedriskie aktīvisti, politiķi un uzņēmēji – šo un vēl daudzu citu sabiedrības grupu pārstāvji nav pasargāti no tā, ka saņems draudus, kas tiešāk vai netiešāk saistīti ar viņu darbu. Jāatceras, ka ir bijis gadījums, kad draudēts tika pat grāmatas tulkotājai. Turklāt sociālajos tīklos agresivitāte mēdz iezagties pat zinātnieku domstarpībās.
Vērtējot Latvijas labklājību, tiek
uzsvērts, ka mūsu valsts
atpaliek ne tikai no Igaunijas,
bet arī no Lietuvas. Mūsu
dienvidu kaimiņvalsts attīstība
ir pamanāma arī ikdienišķos
novērojumos, apmeklējot Viļņu un citas
apdzīvotās vietas.
Saistībā ar nesen notikušo Tūrisma forumu ir aktualizēts jautājums par to, kāpēc mūsu valstī pēc Covid-19 pandēmijas tūrisms nav atkopies tik veiksmīgi, kā tika cerēts. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada septembrī Latvijas tūristu mītnēs nakšņojuši 123,5 tūkstoši ārvalstu ceļotāju, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019. gada septembrī.
Gadījums, kad Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) pacienta tuviniece uzbruka ārstei, kura paziņoja par šī pacienta smadzeņu nāvi, parāvis vaļā slūžas diskusijām par situāciju veselības aprūpē.
Aptuveni līdz decembra vidum Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) varētu apkopot informāciju gan par tiem Krievijas pilsoņiem, kuri ir iesnieguši nepieciešamos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, gan par tiem, kuri to nav izdarījuši un kuriem Latvija jāatstāj. Par to nesen, atsaucoties uz PMLP, vēstīja LETA.
Sabiedrība mūsu valstī kopumā ir gudra un izglītota. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vairāk nekā 40% strādājošo vecumā no 25 gadiem ir augstākā izglītība.
Pašreizējā Saeima strādā jau nedaudz ilgāk par 12 mēnešiem, un, tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai, deputātiem vajadzētu nonākt sabiedrības uzmanības centrā ar lēmumiem, kas ilgtermiņā ir svarīgi mūsu valstij, tomēr gadās arī citādi.