Ir visai ticams, ka šo respondentu vidū ir gan tādi cilvēki, kuri jebkādos apstākļos uzskata, ka viss virzās tikai uz negatīvo pusi, gan arī tie, kuri jau konkrēti zina, ka gaidāmas profesionālās dzīves pārmaiņas un viņu ienākumi vismaz uz laiku kritīsies.
Tomēr bažām par finansiālās situācijas pasliktināšanos ir plašāks mērogs. Iespējams, šīs bažas ir saistītas ar prognozēm, ka arī šogad Latvijā būs jūtama inflācija, kāps daudzu preču un pakalpojumu cenas un līdz ar to palielināsies mājsaimniecību izdevumi, bet ienākumi nepieaugs vispār vai arī augs niecīgā apjomā. Centrālās statistikas pārvaldes dati gan rāda, ka 2024. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni, vairākās nozarēs atalgojums audzis visai pamatīgi, piemēram, izglītības jomā pat vairāk nekā par 19%, un kopumā Latvijā mēneša vidējais atalgojums ir kāpis gandrīz par 10%.
Protams, nevar gaidīt, ka valstiskā mērogā tiks nodrošināts, ka augs visu Latvijas iedzīvotāju labklājība. Tomēr, ja būtisks ir tādu cilvēku īpatsvars, kuri pieļauj finansiālās situācijas pasliktināšanos, pie varas esošajiem politiķiem to vajadzētu uzskatīt par signālu, uz kuru jāreaģē, it īpaši, atceroties, ka SKDS aptauja nesen parādīja – vēlme aizbraukt no Latvijas uz rietumvalstīm ir 37% respondentu. Nenoliedzami – cilvēku motīvi, kas liek domāt par aizbraukšanu, mēdz būt dažādi, un ne vienmēr tie ir saistīti tikai ar finansiāliem apsvērumiem. Tomēr, ja labklājības līmenis mūsu valstī turpinās atpalikt no rietumvalstu standartiem, jārēķinās ar to, ka būs tādi latvieši, kuri no dzimtenes aizbrauks tieši tāpēc, ka citur Eiropā viņu darbs tiek labāk atalgots.
Politiķi gan var taisnoties, ka dara, ko spēj, – šogad ir paaugstināta minimālā alga un ir ieviestas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas daļai iedzīvotāju varētu palielināt banku kontos ienākošo summu.
Tomēr ar to ir par maz.
Iespējams, ir vajadzīga domāšanas maiņa, koncentrējoties uz to, pēc kā ir pieprasījums, un atmetot to, pēc kā pieprasījuma nav. Ja vienā Rīgas kvartālā no četriem restorāniem trīs piektdienas vakarā ir pilni, bet ceturtais – tukšs, varbūt tur restorānu ir par daudz. Ja valsts sektoru kritizē visdažādākajos "burbuļos", varbūt birokrātijas nasta uz nodokļu maksātāju pleciem tiešām ir par smagu.