Jaunās valdības deklarācijas sadaļā Mājokļi lasāmi šādi skaisti solījumi "Stimulēsim investīcijas daudzdzīvokļu īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā" un "Palielināsim mājokļu pieejamību reģionos".
Mūsu valstij nepieciešams pašreizējai situācijai atbilstošs zīmols ārvalstu tūristu piesaistei, un šis zīmols varētu būt New Nordic, ko latviešu valodā var tulkot kā Jaunā Ziemeļvalsts. Šādu ideju nesen notikušajā Latvijas Tūrisma forumā 2022 izteica Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, tūrisma uzņēmuma BalticVision vadītājs un līdzīpašnieks Ēriks Lingebērziņš.
Karš, kas notiek Ukrainā, rada bažas par to, cik droši ir uzturēties Latvijā un citās valstīs, kuras robežojas ar Krieviju. Šāda atziņa izskanēja nesen notikušajā Latvijas Tūrisma forumā 2022, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Diskusijas par to, vai Latvijai ekonomikā, kultūrā, mediju vidē un citās jomās ir nepieciešams tas, kas nāk no Krievijas, nerimst, tieši pretēji – saasinās.
Topošās valdības veidošanu raksturo diskusijas par to, vajag vai nevajag Latvijā klimata un enerģētikas ministru. Enerģētikai patlaban tiek pievērsta liela uzmanība, tomēr vienlaikus vērojams visai fragmentārs skatījums.
Pārliecība, ka ikviena jaunievēlētā Saeima un katra nākamā valdība nodrošinās vieglāku dzīvi, gan raksturīga vien nelielai mūsu sabiedrības daļai, kas allaž vēlēšanās cer nobalsot par politisko Laimes lāci, kurš paaugstinās vispārējo labklājību.
Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienu svinēsim jau
rīt. Šajā gadā gan trūkst tā emocionālā pacēluma, kas valdīja
pirms četriem gadiem, kad tika
svinēta mūsu valsts simtgade.
Pagājušajā nedēļā, reaģējot uz Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa "Latvijas ārpolitiskajām pozīcijām neatbilstošajiem izteikumiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu", ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālā vēstulē A. Elksniņam atgādināja, ka "Latvija kategoriski nosoda Krievijas neattaisnojamo, nelikumīgo un neizprovocēto militāro agresiju pret Ukrainu".
Latvijā emigrācijas un reemigrācijas rādītāji ir līdzīgi – no valsts emigrē tikpat daudz cilvēku, cik atgriežas. Šādus Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktores Intas Mieriņas vārdus, kas teikti Latvijas Radio, citē LETA.
Dezinformācija interneta laikmetā izplatās visai viltīgi, un, lai neapmaldītos dezinformācijas radītajos labirintos, ļoti svarīga ir kritiskā domāšana, taču tās daļai mūsu sabiedrības pietrūkst.
Latvijas sabiedrībā vērojamās,
vētrainās diskusijas par naida
izpausmēm nesen vēl vairāk
saasināja notikumi Daugavpilī,
kur tika demontēti padomju
okupācijas režīmu slavinošie
objekti.
Bažas par to, ka Latvija pēc sabiedrības labklājību raksturojošajiem kritērijiem atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm, pēdējos gados ir izskanējušas bieži. Nesen konferencē Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus uz to uzmanību vērsa arī Valsts prezidents Egils Levits un sacīja: "Nedrīkstētu būt tā, ka pēc astoņiem gadiem, 2030. gadā, mēs būsim spiesti atzīt, ka esam vēl tālāk atpalikuši no Baltijas kaimiņiem kā šodien, 2022. gadā."
Pēdējā laikā mūsu sabiedrībā aktualizēts temats par naida runu internetā. Nenoliedzami naida runa var izskanēt arī klātienes sarunās un draudi var tikt izteikti, tai personai, kurai draudi tiek adresēti, klāt neesot. Taču to, ka jau vairākus gadus tieši sociālo tīklu diskusijas bieži balansē uz naida runas robežas, ignorēt nevar.
Kopš Krievijas iebrukuma
Ukrainā pagājuši jau astoņi
mēneši, un uz šī kara fona visai
nozīmīgs ir Eiropas Parlamenta
(EP) lēmums 2022. gada Saharova balvu piešķirt "drosmīgajai Ukrainas tautai, ko pārstāv tās prezidents,
ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība".
Energoresursu cenu iespaidīgais
lēciens, kas īpaši izjūtams līdz ar
apkures sezonas sākumu, daudziem cilvēkiem licis izvērtēt ar
mājokli saistīto izdevumu atbilstību ieguvumiem.
Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību uzlabot skolā apgūstamo mācību saturu un pilnveidot mācību metodes. Kopumā izglītības jomā figurē daudz savstarpēju pārmetumu, un pa vidu visām pieaugušo domstarpībām ir skolēni, no kuriem tiek gaidīts, ka nākotnē viņi būs tie, kuri ar savu darbu ne tikai nodrošinās labklājību paši sev, bet arī padarīs mūsu valsti turīgāku. Taču nereti tiek piemirsts, ka vajadzētu diskutēt arī par to, vai izglītības sistēma gatavo darba ņēmējus vai ir vērsta uz darba devēju, t. i., uzņēmēju, sagatavošanu
Energoresursu cenu iespaidīgā augšupeja un neziņa par to, kā situācija attīstīsies gaidāmajā ziemā, jau ir radījusi spēcīgu
stresu mūsu sabiedrībā un daudziem iedzīvotājiem likusi izjust bažas par savu labklājību.
Minimālajai algai visā Eiropas Savienībā (ES) jābūt tādai, kas "ļauj darba ņēmējiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi". To šoruden ir paziņojis Eiropas Parlaments (EP), kas septembrī pieņēma Direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu ES. Iecerēts, ka dalībvalstīm direktīvas prasības būs jāizpilda divu gadu laikā.
Vēlētāji ir devuši iespēju Jaunajai Vienotībai (JV) palikt pie varas, bet no tiem politiskajiem spēkiem, kuri 13. Saeimas laikā nav bijuši valdošajā koalīcijā, priekšroku devuši pragmatiskajiem – Zaļo un zemnieku savienībai un Apvienotajam sarakstam (AS), nevis klaigātājiem populistiem. Jāpiebilst arī – vēlēšanu rezultāti spilgti atklāj to, ka savs elektorāts gan latviešu, gan krievvalodīgo vēlētāju vidū ir tiem politiķiem, kuri akcentē nacionālo tematiku, jo 14. Saeimā pārstāvēta būs gan Nacionālā apvienība, gan Stabilitātei!.
