Partijas Jaunā Vienotība (JV) oponenti šo politisko spēku mēdz kritizēt ne tikai pamatoti, bet arī tik pārspīlēti, ka rodas iespaids – kritiķi nav pamanījuši, ka epidemioloģisko ierobežojumu ieviešana un plašā vakcinācija Covid-19 pandēmijas gados bija globāla parādība, nevis specifiska Latvijas iezīme. Savukārt tas, ko objektīvi var pārmest JV, ir saistīts ar apstākļiem, ka šīs partijas varas laikā nav attīstīts tāds nodokļu regulējums, kas veicinātu uzņēmējdarbības sākšanu un ļautu izpausties to Latvijas iedzīvotāju "uzņēmēja gēnam", kuriem tāds piemīt. Par to, ka nelielas saimnieciskās darbības veicējiem (šī jēdziena plašākajā nozīmē) jāpiemēro tāds nodokļu regulējums, kas būtu vienkāršs, nepārprotams un nepadarītu saimniecisko darbību finansiāli neizdevīgu, tiek runāts jau gadiem, taču reāli, būtiski uzlabojumi nav vērojami.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tradicionāli ir orientējusies uz lauksaimniecību un vēl dažām specifiskām nozarēm, līdz ar to ZZS prioritātes ekonomikā ir visai prognozējamas. Savukārt Progresīvo iepriekš paustā retorika ekonomiskajos jautājumos iezīmē neviennozīmīgu ainu. Ja šis politiskais spēks, pirmkārt, koncentrētos uz atbalstu tām sabiedrības grupām, kas par sevi rūpēties objektīvu apstākļu dēļ nespēj, un, otrkārt, uzlabotu veselības aprūpes pieejamību, tas būtu apsveicami. Taču pastāv arī risks, ka parādīsies populistiski centieni ar izmaiņām nodokļu sistēmā iedragāt jau tāpat trauslo mūsu sabiedrības vidusslāni un sava biznesa veidotājiem dzīvi padarīt vēl sarežģītāku nekā līdz šim. Turklāt Progresīvo varas gadus Rīgā raksturo koncentrēšanās uz maznozīmīgām problēmām un šauru iedzīvotāju grupu interesēm.
Kopumā politiķiem, kuri vēlas vadīt valsti, derētu apzināties, ka enerģiskus, ekonomiski aktīvus iedzīvotājus no emigrēšanas var atturēt iespēja mūsu valstī veidot un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Turklāt novērojumi gan Latvijā, gan citur pasaulē liecina, ka pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā augstāku apkalpošanas kultūru un klientiem draudzīgāku attieksmi bieži vien nodrošina tieši nelielie uzņēmumi, nevis starptautiskie zīmoli (protams, ir arī gadījumi, kas pierāda pretējo).
Rezumējot – nākamajai valdībai gan savā deklarācijā, gan reālajos darbos vajadzētu rūpēties par tādas uzņēmējdarbības vides veidošanu, kurā sava stabila niša būtu Latvijas kapitāla uzņēmumiem neatkarīgi no to mēroga.