Trešdien, 4. maijā, mūsu valsts svin Neatkarības atjaunošanas dienu. Te jāatgādina, ka deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika pieņemta 1990. gada 4. maijā.
Noslēgumam tuvojas Eiropas Savienības (ES) institūciju organizētā Konference par Eiropas nākotni, kuras ietvaros norit četras iedzīvotāju paneļdiskusijas. Diena jau rakstīja, ka šīm eiropiešu paneļdiskusijām ir atšķirīgas tēmas: Spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums, nodarbinātība, izglītība, kultūra, jaunatne, sports un digitālā pārkārtošanās, Eiropas demokrātija, vērtības, tiesības, tiesiskums un drošība, Klimata pārmaiņas, vide un veselība, kā arī ES pasaulē un migrācija.
Uzņēmēji ministrus vērtē pēc profesionālā veikuma, nevis pēc politiskās partijas. Šāds secinājums izriet no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) nesen publiskotajiem aptaujas datiem.
Krievijas sāktais karš Ukrainā jau
gandrīz divus mēnešus atbalsojas arī Latvijā, aktualizējot
senas problēmas mūsu valstī.
Viena no tām ir latviešu valodas reālā situācija uz krievu
valodas lietošanas fona.
Latvija uz citu Eiropas valstu fona neizceļas ar teritorijas lielumu, tomēr arī mūsu zemē vērojami reģionālie kontrasti, turklāt it īpaši atšķiras valsts dienvidaustrumi. "Latgalē vidēji pelna par 38% mazāk nekā Rīgā," vēsta Centrālā statistiskas pārvalde un skaidro, ka pērn Latgalē vidējā bruto alga bija 896 eiro, bet Rīgā – 1434 eiro mēnesī. Nodarbinātības valsts aģentūras dati par par šā gada martu rāda, ka bezdarba līmenis Latgalē bija 14,8%, kas ir aptuveni divas reizes augstāks nekā Zemgalē (6,8%), Kurzemē (7,5%) un Vidzemē (7,6%) un aptuveni trīs reizes augstāks nekā Rīgā (4,6%) un Pierīgā (4,7%).
Uzņēmēju vidū šogad audzis pesimisms un arī nākotnes prognozes nav īpaši optimistiskas. To ļauj secināt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sadarbībā ar domnīcu Futurum Latvia un pētījumu centru SKDS veiktā pētījuma Futurum Indekss rezultāti.
Situācija Latvijas rūpniecībā patlaban nav viennozīmīga. No vienas puses, rūpniecība ir tā tautsaimniecības joma, kuru Covid-19
pandēmija ir ietekmējusi
daudz mazāk nekā mazumtirdzniecību, tūrismu, pasažieru transportu, ēdināšanu
un vēl citas ar cilvēku pārvietošanos un pulcēšanos saistītās nozares, līdz ar to pēdējo divu gadu laikā rūpniecība
nav īpaši smagi cietusi.
Situācija, kāda izveidojusies pēc 24.
februāra, kad Krievija iebruka
Ukrainā, ir mainījusi latvisko
sabiedrību, šajā gadījumā jēdzienu "latviskā sabiedrība" attiecinot
uz visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nevaimanā par russkij mir zudušo
spožumu un necenšas būt par Krievijas
advokātiem.
Pavasaris ir laiks, kad iedzīvotāji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarācijas. Tās par 2021. gadu no 1. marta līdz 1. jūnijam jāiesniedz tiem, kam tas jādara obligāti, savukārt brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, deklarācijas var iesniegt arī vēlāk.
Krievijas iebrukums Ukrainā un karš, kas ilgst jau kopš 24. februāra, ir ietekmējis Eiropas Parlamenta (EP) un citu Eiropas Savienības (ES) institūciju dienaskārtību. It īpaši akcentējami ir trīs aspekti.
Iespējams, rudenī Covid-19 izplatība atkal augs, šonedēļ valdības sēdē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Ja tā notiks, būs jāatjauno "drošības pasākumi sabiedrībā, piemēram, maskas, sertifikātu lietošana ne tikai profesionālajā darbībā, bet arī plašāk", turklāt būs "jāveic plašāki vakcinācijas pasākumi", veselības ministra teikto citē aģentūra LETA.
Ievērojama daļa Latvijas sabiedrības – 28% respondentu – ir pret politkorektumu. To atklāj kompānijas EY globālā mērogā veiktais pētījums. Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs situācija ir līdzīga – apgalvojumam "Es esmu pret politkorektumu" piekrīt 29% respondentu Lietuvā un tieši tikpat Igaunijā.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apritējis mēnesis, un karadarbība tikai aptuveni tūkstoš kilometru attālumā šā mēneša laikā bijusi un joprojām ir galvenā aktualitāte Latvijas sabiedrībā. Bieži ir runāts par nepieciešamību saliedēt sabiedrību.
Ekonomiskā nestabilitāte un ģeopolitiskā spriedze, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, Covid-19 joprojām augstā izplatība un energoresursu cenu svārstības liek domāt, ka arī turpmāk būs nepieciešams valsts atbalsts gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.
Ekonomiskais dzelzs priekškars, kas pēc 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir aizvilkts starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES), kā arī kopumā Rietumiem, liek domāt par alternatīvām, kas Latvijai aizstātu sadarbību ar agresīvo kaimiņvalsti.
Divas nedēļas pagājušas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un to laikā mūsu sabiedrībā vienlaikus izskanējuši gan aicinājumi nevairot paniku, gan pieprasījumi sniegt precīzas prognozes dažādiem – arī draudīgiem – nākotnes scenārijiem.
Pēdējā laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) visai uzsvērti aicinājis sabiedrību būt saliedētai. Pēc būtības šādu aicinājumu var vērtēt atzinīgi – Latvijas iedzīvotājiem, kuri jau divus gadus spiesti pielāgoties Covid-19 pandēmijai, šoziem sadzīvot ar inflāciju un kuriem kopš 24. februāra satraukumu rada Krievijas iebrukums Ukrainā, strīdi par nacionālo tematiku nekādā ziņā nav vajadzīgi. Turklāt skaidrs, ka, tuvojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, nacionālus saukļus var izmantot dažādu virzienu politiskie radikāļi.
Pirms dažām dienām, kad medijos un sociālajos tīklos parādījās fotogrāfijas un videomateriāli, kas atainoja Krievijas armijas uzbrukumā cietušo Ukrainas pilsētu Harkivu, kāds Latvijas uzņēmums preses relīzē pauda bažas, ka "saistībā ar naudas plūsmas problēmām no Krievijas daudziem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem var rasties finansiālas grūtības".
Kopš tā brīža, kad 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, Eiropa vairs nav tāda, kāda bija līdz tam. Šāda atziņa izskanēja Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā , kas pagājušajā nedēļā noritēja Dublinā, un to preses konferencē uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Beļģijas Gijs Verhofstadts. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienība (ES) kļūs saliedētāka un ka vairāk uzmanības tiks pievērsts aizsardzībai militārajā aspektā, un paralēli tam asāk iezīmēsies ES norobežošanās no Krievijas.
Dezinformācijas straujā izplatība kļuvusi par nopietnu
problēmu, ko nevar atstāt bez
ievērības, – šāda atziņa pēdējā
laikā dzirdēta bieži. Dezinformācijas izplatības mazināšana
ir viens no mērķiem, ko cer sasniegt Eiropas
Savienības (ES) institūcijas, īstenojot digitālās vides reformu (par šo reformu jau bija
lasāms 22. februāra Dienā).
Periods, kad Latvijā plašumā vērsās Covid-19 digitālā sertifikāta lietošana, tuvojas beigām, un šopavasar sertifikāta prasīšana valsts iekšienē kļūs aizvien retāka. To, kāda būs situācija rudenī, rādīs laiks, un jāņem vērā, ka pandēmijas divi gadi ir nesuši visdažādākos epidemioloģiskās situācijas pavērsienus.