Pirms dažām dienām, kad medijos un sociālajos tīklos parādījās fotogrāfijas un videomateriāli, kas atainoja Krievijas armijas uzbrukumā cietušo Ukrainas pilsētu Harkivu, kāds Latvijas uzņēmums preses relīzē pauda bažas, ka "saistībā ar naudas plūsmas problēmām no Krievijas daudziem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem var rasties finansiālas grūtības".
Kopš tā brīža, kad 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, Eiropa vairs nav tāda, kāda bija līdz tam. Šāda atziņa izskanēja Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā , kas pagājušajā nedēļā noritēja Dublinā, un to preses konferencē uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Beļģijas Gijs Verhofstadts. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienība (ES) kļūs saliedētāka un ka vairāk uzmanības tiks pievērsts aizsardzībai militārajā aspektā, un paralēli tam asāk iezīmēsies ES norobežošanās no Krievijas.
Dezinformācijas straujā izplatība kļuvusi par nopietnu
problēmu, ko nevar atstāt bez
ievērības, – šāda atziņa pēdējā
laikā dzirdēta bieži. Dezinformācijas izplatības mazināšana
ir viens no mērķiem, ko cer sasniegt Eiropas
Savienības (ES) institūcijas, īstenojot digitālās vides reformu (par šo reformu jau bija
lasāms 22. februāra Dienā).
Periods, kad Latvijā plašumā vērsās Covid-19 digitālā sertifikāta lietošana, tuvojas beigām, un šopavasar sertifikāta prasīšana valsts iekšienē kļūs aizvien retāka. To, kāda būs situācija rudenī, rādīs laiks, un jāņem vērā, ka pandēmijas divi gadi ir nesuši visdažādākos epidemioloģiskās situācijas pavērsienus.
Valdība sev raksturīgajā lēnajā, uz kompromisiem vērstajā stilā, sākot epidemioloģisko ierobežojumu mīkstināšanu, ir pāri laukumam ieripinājusi bumbu uzņēmēju pusē, simboliski norādot – spēlējiet un parādiet, ko protat!
Pretēji prognozēm, ka prasība, lai daudziem strādājošajiem būtu Covid-19 digitālais sertifikāts, Latvijā radīs milzīgu bezdarbnieku skaita pieaugumu, tā nav noticis.
Vārda un domas brīvība ir
nozīmīga vērtība, kura jāaizstāv Eiropas Parlamentam. Tā,
spriežot pēc Eirobarometra
aptaujas, uzskata 27% respondentu kopumā Eiropas Savienībā un 26% tieši Latvijā. Diskusijas par
vārda brīvību īpaši saasinājušās Covid-19
pandēmijas laikā, turklāt, pastāvot epidemioloģiskajiem ierobežojumiem un attīstoties modernajām tehnoloģijām, iedzīvotāji
aizvien vairāk lieto sociālos tīklus, kas ļauj
ikvienam publiski paust savu viedokli.
Brīdī, kad daudzās valstīs tiek mainīti Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi, arī Latvijā šķēpi tiek lauzti par to, cik jēgpilni ir saglabāt "zaļo režīmu" ("Ieeja tikai armCovid-19 digitālajiem sertifikātiem") un "sarkano režīmu" ("Var apmeklēt, neuzrādot
sertifikātu").
Brīžos, "kad Latvijas valsts augstākās amatpersonas runā par stāvokli valstī, valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tamlīdzīgām tēmām, cik lielā mērā jūs ticat viņu teiktajam?" iedzīvotājiem jautāja pētījumu centrs SKDS. Par atbildēm sociālajos tīklos informēja SKDS direktors Arnis Kaktiņš: "31% netic nevienam vārdam, bet 41% drīzāk netic. 4% pilnībā tic, bet 18% drīzāk tic. Kopš 2020. gada decembra neticība ir pieaugusi."
Latvijā šogad ir otrā zemākā minimālā mēnešalga Eiropas Savienībā (ES) – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, t. i., bruto. Zemāka
minimālā alga ir tikai Bulgārijā – 332 eiro.
Latvijas iedzīvotāji gadiem esot atbalstījuši liberālu, nevis konservatīvu ekonomiku, un tā rezultātā šobrīd neizdodas raiti pārvarēt krīzes – gan Covid-19 krīzi, gan energokrīzi. Šāds viedoklis pēdējā laikā izskan saistībā ar Latvijas ekonomiskajām problēmām un politiskajām izvēlēm šo problēmu risināšanā.
Darījumu tūrisms jeb starptautiskajā vidē lietotais jēdziens MICE (saīsinājumā no angļu valodas vārdu Meetings, Incentives, Conferences and Events/Exhibitions pirmajiem burtiem), kas ietver dažādu konferenču, kongresu, semināru, diskusiju un samitu organizēšanu un uzņemšanu, pirms Covid-19 pandēmijas bija ļoti nozīmīgs Polijas galvaspilsētas Varšavas tūrisma industrijas darbības virziens.
Elektrības cenu augšupeja un ģeopolitiskā spriedze veicina to, ka mūsu sabiedrības dienaskārtībā atkal parādās tādas frāzes kā "Vajag enerģētisko neatkarību!" un "Jābūvē sava atomelektrostacija (AES) – Latvijai vienai pašai vai visām Baltijas valstīm kopā!". Izskan arī visai ekstravaganti viedokļi – gan elektrības cenu kāpums tiek skaidrots ar Covid-19 pandēmiju, gan tiek apgalvots, ka līdz šim elektrība esot bijusi tik lēta, ka sabiedrība pieradusi to tērēt neracionāli. Patiesībā, protams, pandēmija tiešā veidā nav elektrības cenu kāpuma izraisītāja, un arī iepriekš, kad par Covid-19 pat nerunāja, elektrības cena bija mainīga.
Katrs eiro, ko iedzīvotāji iztērē aiz
mūsu valsts robežām, ir zaudējums Latvijas ekonomikai. Šādu
viedokli nesen LTV1 raidījumā
1:1 pauda ekonomikas ministrs
Jānis Vitenbergs (NA).
Pagājušā gada 11 mēnešos Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojuši
kopumā 1,2 miljoni ārvalstu
un vietējo ceļotāju, kas ir par
14,5% mazāk nekā 2020. gada 11 mēnešos un par 54,4%
mazāk nekā attiecīgajā laika
periodā 2019. gadā, tātad vēl
pirms Covid-19 pandēmijas,
rāda Centrālās statistikas
pārvaldes (CSP) apkopotie
dati.
Kopumā 51 rekomendācija, kas veltīta situācijas uzlabošanai klimata pārmaiņu,
vides un veselības jomā, tika
pieņemta Eiropas Pilsoņu
paneļdiskusijā, kas janvāra
pirmajā pusē noritēja Polijas
galvaspilsētā Varšavā.
Latvijas sabiedrība ir pacietīga, sīksta, vērsta uz pielāgošanos apstākļiem un grūtību pārvarēšanu. Līdz šim mūsu sabiedrība ir samierinājusies ar strauji mainīgiem, brīžiem neloģiskiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kā arī ir piedevusi Veselības ministrijai un visai valdībai vakcinācijas procesa haotisko organizēšanu, kuras laikā izpaudusies necieņa pat pret tiem iedzīvotājiem, kuri nešauboties vēlējās ātri vakcinēties.
Pienācis laiks "atteikties no zaļās zonas. Zaļā sertifikāta ideja sevi izsmēlusi", otrdien paziņoja Saeimas deputāts Edgars Tavars (ZZS), aizsākot diskusiju par šo sertifikātu
Eiropas Zaļais kurss ir aktualitāte, par kuru gan mūsu valstī, gan visā Eiropas Savienībā (ES) pēdējā laikā tiek runāts bieži. Ar Zaļo kursu saistītām tēmām tikapievērsta uzmanība arī Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kurā piedalās 200 pēc nejaušības principa izvēlēti pilsoņi no 27 ES dalībvalstīm (no Latvijas – divi pārstāvji).
Pandēmijas pirmajā gadā, t. i., 2020. gadā, Latvija nav piedzīvojusi milzīga iedzīvotāju skaita aizbraukšanu. Pat tieši pretēji – aizbraucēju bijis mazāk nekā XXI gadsimta otrās desmitgades sākumā. To atklāj Centrālās statistikas pārvaldes dati par migrāciju no 2011. līdz 2020. gadam. Dati par pagājušo gadu vēl jāgaida, tomēr kopumā secināms, ka atšķirībā no 2008.–2010. gada finanšu krīzes Covid-19 krīze, lai arī ir satricinājusi uzņēmējdarbības vidi un saasinājusi bezdarba riskus, neizraisa jaunu "lielo aizbraukšanu".
Savā gadumijas runā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja: "Ikvienam uzņēmumam mūsu tautsaimniecībā ir vieta – gan lielam eksportējošam, gan mazam mājražotājam. [..] Mūsu mērķis ir radīt aizvien labākus uzņēmējdarbības apstākļus."