Kad Dievs kaķi durvju priekšā noliek

Pēc laiciņa, ziņkārības mudināta, no otras istabas iznāk rudā kaķene Sīks. Vēl pēc brīža saules iezīmētajā gaišajā laukumiņā uz grīdas noguļas melnbaltais Pušķis. Pārējo nav. Toties, kad fotogrāfs aizgājis, veterinārārstes mīluļi cits pēc cita nāk sveicināties, spēlējas, sauļojas uz palodzes, skrimšķina bļodiņās barību. Timmas kaķiem nav izcilu radurakstu, taču par saviem skarbajiem likteņiem viņi atalgoti, nokļūstot vislabākajās mājās.

Sapnis joprojām dzīvs 

Santas Timmas dzimtas saknes ir Gulbenē. Vidusskolu viņa pabeidza ar sudraba medaļu, un skolotāji mudināja studēt valodas vai muzicēt, jo Santa spēlēja klavieres, bet spītīgais meitēns jau septiņu gadu vecumā skaidri zināja, ko darīs: "Sevi redzēju tikai veterinārijā. Mana mīlestība dalās sekojošā secībā - zirgi, kaķi, suņi." Santa rāda skolas gados skrupulozi veidotus albumus ar bildēm un rakstiem par zirgiem un zirgkopību. Kad Santa studēja Latvijas Lauksaimniecības universitātē, studenti prakses laikā strādāja lielajās fermās, tāpēc šajā jomā Santai nekas nav svešs, taču dzīve ieviesa korekcijas viņas plānos. Valsts eksāmenus topošā veterinārārste kārtoja jau "ar dēliņu Arnoldu puncī". Pēc studijām jaunā speciāliste sāka strādāt veterinārajās klīnikās Rīgā. Sapnis par savu zirgu joprojām tiek lolots, bet mājās "man tagad četrdesmit septiņos kvadrātmetros ir pieci kaķi. Minči dzīvo savu dzīvi un labi saprotas savā starpā, dažkārt cits citu padzenā, bet neviens nemet pūku cita dēļ".

Runājam par kaķu dzīvi, ka skatīta veterinārārstes acīm, un par piecpadsmit gadu ilgajā praksē pārbaudītām atziņām.

Ar acs kaktiņu pamanu nedaudz noskrāpētu dīvāna stūri. Santa smej: "Dažkārt, protams kaķiem gribas asināt nadziņus, taču ar dēlu, kurš mani ļoti atbalsta, esam atrisinājuši šo problēmu." Santa parāda gaitenī gar sienām vertikāli noklātu lamināta dēlīšu joslu. Tiešām skaisti un praktiski - asiniet, minči, nadziņus pēc sirds patikas!

Sistēma pie griestu lampas 

Santa jau pašā sākumā sev noteikusi - nevienu kaķi speciāli nemeklēšu, ja vien Dievs durvju priekšā kādu nenoliks, un minči pie Santas atnākuši katrs savā ceļā. Veterinārārste pasmaida par manu novērojumu - visiem kaķiem ir vīrieši dzimtes vārdi - Kaķu Kaķis, Pušķis, Sīks, Kurmītis un Sukiņš, taču vienīgais "vīrietis" šajā kompānijā ir Kaķu Kaķis: "Ilgus gadus bijām labi draugi ar ainavu vecmeistaru Nikolaju Karogodinu. Sociālās darbinieces, vientuļajam māksliniekam jau stipri gados esot, uzdāvināja parastu lauku «tīģerīti». Kad mākslinieks pagājušā gada oktobrī nomira, es bez vārdiem atnesu četrus gadus veco Kaķu Kaķi pie sevis. Nedēļu viņš kā spociņš slēpās visur kur, bet tad te iedzīvojās."

Ar kaķu iedzīvošanos tomēr iet dažādi. Santa Timma kopā ar divām citām kundzēm aprūpē netālo kaķu koloniju. Tur dzīvoja arī melnbaltais garspalvainais Pušķis: "Viņa nekad nedevās rokās, bet reiz ziemā mīnus 20 grādos bija tā sasalusi, ka vairs nevarēja pretoties. Atnesu mājās, kaķene ienāca istabā un pašsaprotami ieņēma vietu uz dīvāna, it kā pie mums visu laiku būtu dzīvojusi."

Cits gadījums bija ar Kurmīti - viņai ir tikai viena actiņa, dzīvojusi uz ielas. Cilvēki apžēlojušies, atnesuši viņu uz Pļavnieku veterināro klīniku. "Kurmītis deviņus mēnešus slēpās uz palodzes, līdz vienu dienu pati nāca man pretī. Nezinātājs nepateiks, ka viņa slikti redz arī ar otru actiņu - kaķene skrien, lec, rotaļājas."

Sīks uzradās ne no kurienes: "Mūsu mājas trepēs nekad neviena kaķa nav, bet vienu dienu kāds tenterē man pretī! Tiešām Dievs pie durvīm nolika! Pēc trim dienām šai vīruss - temperatūra, asiņaini recekļi mutē. Kolēģi teica - ko tu ar viņu ņemies, bezcerīgs gadījums, bet es - nē, man būs liela ruda kaķene. Katru dienu kāru sistēmu pie griestu lampas, laidu zāles iekšā, un, re, ir man liela ruda kaķene."

Trīskrāsainajai skaistulei Sukiņam, kas nākusi no Sarkandaugavas, bija ļaundabīgais audzējs dūres lielumā, iespējams, izveidojies pēc senākas vakcinācijas. "To izoperēja dakteris Ainārs Kokarēvičs, un mums mājās ir vēl viens vesels un dzīvespriecīgs kaķis - nekas slikts viņai vairs neveidojas."

Santa smej, kad saku - šie pieci jau tikpat kā diennakts veterinārajā klīnikā - dakteris visu laiku pie sāniem! Uzmanīgam pret mazākajiem brāļiem jābūt katru dienu - sagurums, pēkšņs apetītes trūkums, šķidra vēdera izeja, vemšana, augsta temperatūra, izmaiņas uzvedībā, bieža dzeršana un čurāšana, ja ko tādu novēro, nevajag atlikt vizīti pie daktera. Vēlams arī, lai katram mājdzīvniekam ir savs "ģimenes dakteris", tikai viņš spēs adekvāti izvērtēt izmaiņas sava pacienta veselības stāvoklī. Tā saucamie saimnieki staigātāji, no vienas klīnikas uz citu ceļodami, tikai zaudē laiku.

Lauvas nesēž pie dīķa 

Sākas laiks, kad dzīvokļos visu dienu būs vaļā logi. Veterinārārste pieteic: "Ielieciet atvērtajos logos sietus. Dēls Arnolds ar koka rāmīšu palīdzību visos logos ievietoja veikalā Kurši pirktos celtniecības sietus, un man sirds mierīga. Dažreiz cilvēki pat it kā lepojas - o, mans kaķis trīs reizes izkrita pa logu un dzīvs! Tas ir stulbums. Cik bieži dakteri mēģina glābt kaķus, kas izkrituši pa logiem, cik daudzi aiziet bojā!"

Tāpat Santa uzsver kaķu sterilizācijas nepieciešamību - nez vai kur citur ir tik daudz nevienam nevajadzīgu ielu kaķu kā Latvijā! "Nebaidieties, ka pēc sterilizācijas mainīsies dzīvnieka uzvedība, nekā tamlīdzīga!"

Par ikdienišķām lietām runājot, daktere stāsta, ka savus kaķus viņa barojot ar Joser sauso barību un šad tad palutinot ar kaķu konserviem. Santa neiesaka kaķiem dot zivis - "lauvas un tīģeri nesēž pie dīķiem un neķer zivis, viņi ir gaļēdāji". Zivis šad tad var iedot tikai kā našķi. Jūras iemītnieces minču organismā noēdot B grupas vitamīnus un biežākas ir arī urīnceļu problēmas. Tāpat nav vēlams bieži liet bļodiņās pienu, ar kuru gados vecāki kaķi var "nosēdināt" nieres.

Cits ieteikums - garspalvainiem kaķiem, kā, piemēram, Pušķis, kas tiek turēti mājās, Santa iesaka lietot Bezo-Pet vai citas firmas pastu, lai dzīvnieku nodrošinātu pret salaizīto spalvu korķiem zarnu traktā.

Tagad modes lieta esot kaķi vest ārā pastaigāties. Vai vajag? Veterinārārste šo ideju neatbalsta - ja kaķis visu mūžu dzīvojis mājās un pēkšņi viņu nolemj vest ārā, kur iela, mašīnas, cilvēki, kur var nobaidīt suns, nekas labs nav gaidāms - kaķis būs stresā, var pat izrauties un aizmukt.

Santa Timma uzsver, "ja cilvēkam ir pacietība, iecietība, sapratne un mīlestība, nekad nevajag baidīties paņemt mājās otru trešo kaķi, jo visiem kopā noteikti būs jautrāk".