Man vienkārši paveicies ar veikalu. Turklāt, ja jau pārdevējas zābakus mainīja, nevis sūtīja uz ekspertīzi, viņas zināja, ko dara. Ne velti viņas atzina, ka neesmu vienīgā, kurai šie zābako slikti kalpo. S.Gertmane arī norāda, ka pārdevējām vajadzētu pircēju informēt, ka pircējam pašam pasitņi vai nu ir, vai nav jāmaina.
Vēl kāds gadījums. Aiznesu uz veikalu bikses, jo pēc mazgāšanas tām sāka irt diegi un mainījās forma, lai arī mazgāju, kā pamācībā norādīts. Pārdevēja laipni paskaidroja, ka apģērba sastāvā ir elastāns, līdz ar to «var izstaipīties šur vai tur viena izmēra ietvaros». Turpmāk ieteica pirkt izmēru mazākas bikses. Pārdevēja piedāvāja arī sūtīt konkrēto apģērbu uz ekspertīzi. Tas nebija tā vērts, jo apģērbs bija lētāks par ekspertīzes izmaksām. S.Gertmane apliecina - tekstila precēm ekspertīze varētu izmaksāt ap Ls 20. Tad arī var noteikt, vai izstaipīšanās radusies nepareizas kopšanas vai auduma kvalitātes dēļ.
Reizēm arī neesmu cīnījusies. Bojā omu. Iegādājos velosipēdu Tallinas ielas apkaimes veikalā. Ciskudrilli izmēģinot, nepamanīju, ka aizmugures lampiņa tam darbojas gan on, gan off režīmā. Vadot velosipēdu, to nevar pamanīt. «Jums deg!» uz ielas pienāca kāds vīrietis un norādīja uz lampu. Slēdzis gan bija off režīmā. Braucu atpakaļ uz veikalu, ieminējos par bezmaksas remontu. «Vai tev nav vienalga!» teica vadītājs. «Nav gan, ja nāk klāt uz ielas un saka - jums deg.» - «Lai taču deg! Transportlīdzekļiem arī dienas laikā jābrauc ar ieslēgtām ugunīm.» Vadītājs sāka klaigāt par sīkumainajiem pircējiem, par to, ka velosipēds taču uz priekšu kustas. Apnika kontaktēties ar šauri domājošu padomju laika kaluma cilvēku. Negribēju vairs dzīvē viņu redzēt. Jā, man vajadzēja rakstīt iesniegumu un, ja viņš neatbildētu 10 dienu laikā, es varētu sūdzēties PTAC, taču man nebija spēka. Tas bija jāvelta četru zābaku mainīšanā, kas izdevās. Turklāt daudz labākā gaisotnē.