Turklāt apziņā formulēts mērķis, kas pierakstīts ar roku, ir kā pavēle zemapziņai meklēt labāko risinājumu. Gūt panākumus traucē bailes Aicinājums izmantot papīra plānotājus var šķist neparasts laikā, kad pasaulē dominē informācijas tehnoloģijas, elektroniskie datu nesēji un mobilie tālruņi. Tomēr šāda veida personīgajai laika plānošanai un darba organizēšanai par labu liecina ne vien zinātnieku pētījumi, bet arī būtiski argumenti no pieredzējušu psihologu puses. Praktiskā psiholoģe Lilita Burova skaidro, ka bailes no nezināmā ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem, kas liedz cilvēkiem pieņemt lēmumus. Tātad arī rīkoties un gūt panākumus. Tāpēc vajadzība pēc plānošanas, un tātad arī pēc skaidrības, cilvēkam ir gandrīz vai organiska nepieciešamība instinktīvā līmenī, kas ģenētiski sniedzas turpat vai līdz pašiem cilvēces pirmsākumiem. "Pirmajiem cilvēkiem vajadzēja plānot un koordinēt savu darbību ne tikai tādēļ, lai medītu grupās, bet arī organizētu pirmatnējās cilts dzīvi. Šodien medījuma nešanu mājās ir aizstājusi nauda, bet attiecības ciltī ir pāraugušas par daudz sarežģītākām attiecībām sabiedrībā, darbā un ģimenē," stāsta psiholoģe, norādot, ka tāpēc nevajag brīnīties, ka daudzas mūsdienīgas sievietes apzināti izvēlas par saviem vīriem nevis fiziski stiprus, bet gan bagātus vīriešus: "Viņi taču nes mājās mūsdienu medījumu – naudu! Tātad faktiski ir labāki ģimenes apgādātāji par stipriniekiem!"
Mērķi gadam
Laika plānošana ar elektronisku ierīču
palīdzību līdzinās skriešanai pakaļ aizejošam vilcienam,
jo neviens no elektroniskajiem laika plānotājiem neparedz sākotnēju
mērķu nospraušanu un jelkādus atskaites punktus, ar kuru palīdzību
varētu kontrolēt personīgo izaugsmi vai virzību uz tādiem abstraktiem
mērķiem kā panākumi vai laime.
Tā, piemēram, Lilita Burova ir pārliecināta, ka laiku pareizāk plānot ir nevis dienas vai nedēļas griezumā, bet jau sākotnēji uzstādot sev mērķus veselam gadam vai pat vēl ilgākam periodam. Lielo mērķu sasniegšanu būtu ieteicams sadalīt pa mazākiem posmiem, starpmērķiem, kurus vieglāk sasniegt pārskatāmā laika periodā. Savukārt šos "mazos mērķus" var sadalīt pa vēl mazākiem soļiem, kaut vai determinējot noteiktus uzdevumus līdz pat konkrētai nedēļai un dienai. Burova atzīst, ka tas nepavisam nav tik viegli kā izskatās no malas, toties ir ļoti efektīvi, ja šo uzdevumu cilvēkam izdodas paveikt pašam. Savukārt, ja tomēr neiet tā kā gribētos, psiholoģe iesaka nekautrējoties izmantot profesionālu palīdzību. Tas var būt psihologs, koučs (treneris) vai pat praktisks seminārs, kas var kļūt par labu investīciju panākumu gūšanai nākotnē.
Tiesa, personīgās dzīves organizēšanas procesā ne mazāk svarīga par plānošanu ir vajadzība pēc regulārām atskaitēm, kuras būtu ieteicams sev gatavot vismaz reizi nedēļā. "Es kā vienu no instrumentiem praksē veiksmīgi pielietoju speciālas laika plānošanas menedžmenta darba lapas, kas kā praktiskajam psihologam ietilpst mājas darbu bagāžā klientiem. Pirmkārt, tas ietaupa laiku un līdzekļus klientam, un, otrkārt, palīdz ātrāk sasniegt vēlamo rezultātu," par savu pieredzi laika plānošanā stāsta Lilita Burova. Psiholoģe norāda, ka "atskaitīties rakstiskā formā pašam sev ir svarīgi kaut vai tādēļ vien, lai celtu pašapziņu, jo izsakot sev atzinību mēs ražojam "degvielu" tālāku panākumu gūšanai."