Divas nedēļas līdz nāvei

Visskumjākā realitāte ir tāda, ka daudzām patversmēm pašvaldību piešķirtais finansējums un 14 dienu dienu princips ir cietsirdīgs naudas pelnīšanas mehānisms. Daudzus dzīvniekus nomērdē nemaz nesagaidot trešo, kur nu vēl piecpadsmito dienu. Daudziem dzīvniekiem nemaz nemeklē mājas, nomērdējot uzreiz. Mēs nekad neredzēsim viņu adopcijas sludinājumus. Par citiem dzīvniekiem salti melo, ka adoptēti, bet īstenībā nomērdēti. Un vai ar eitanāzijas palīdzību? Arī tas ir jautājums. Mūsdienu taupības režīmā patiesa sirds un tās dāsnums ir milzīgs retums. Kas gan ir šīs patversmes? Koncentrācijas nometnes ar dzīvām nāves rindām alkatības ēnā, nevis reālas dzīvnieku aizstāvības un dzīvības vērtības cienošas organizācijas.

Žēl, ka tā notiek. Ka nauda patversmju darbonēm ir svarīgāka par suņu, kaķu dzīvībām. Vai tiešām tik cietsirdīgā, merkantilā pasaulē dzīvojam?

Tas ir, noziegums. Cietsirdīga izsturēšanās pret dzīvniekiem un nevajag teikt ka nav pa ko uzturēt, parasti lielveikali noraksta preci ar izbeigušos derīguma termiņu un pārtiku piešķir patversmēm.

Būtu, labāk eitanaziju pielietojuši valdībai, viņi tur sēž pēc balīšu nakts, samiegojušies un strādat negribētāji, lai atbildētu uz pieņemtajiem likumgrozījumiem strap jā un nē. Iemācijušies spiest tikai vienu no divām pogām.

"Četrpadsmit dienu patversmē un eitanāzija tiek apmaksāta no pašvaldības budžeta...". . Tas arī ir atslēgas teikums visam suņu patversmju biznesam. Ļoti labs bizness, cik var spriest pēc suņu patversmju skaita. Rādās, to jau tagad vairāk, nekā veco ļaužu pansionātu. Jo ir garantēta peļņa - jānoturas tikai 2 nedēļas un kontā ieripo nevāja naudiņa. Labāks ir tikai apbedīšanas kantoru bizness.