Decembra vidū Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) apmeklētājiem durvis vērusi plaša un daudzpusīga izstāde Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot?. Tā būs apskatāma līdz pat 2025. gada 30. decembrim. Jaunā ekspozīcija stāsta, kā, laikam ritot, mainījusies dzīvnieku vieta un loma pilsētā un iedzīvotāju ikdienā, kā veidojušies mūsdienu priekšstati un attieksme pret dzīvniekiem, to izmantošanu un aizsardzību. "Izstāde ir kā platforma, lai domātu par to, kāda ir mūsu ikdienas dzīve ar dzīvniekiem. Bieži pat neapzināmies, cik viņi mums patiesībā ir nozīmīgi. Izstāde iedod ļoti plašu kontekstu, kā vēsturiski un arī mūsdienās dzīvnieki ietekmē mūsu dzīvi. Jautājums: "Lietot vai lolot?" ir tieši vietā ikvienam, padomājot par sevi un to, kas notiek apkārt," saka RVKM direktore Liene Johansone-Kuzmina.
Kāpjoties atpakaļ laikā
Izstādes tapšanā iesaistījušies teju visi muzeja darbinieki, paveicot "zvēra darbu", lai atlasītu, apstrādātu un sakārtotu apjomīgo materiālu daudzumu, kas aptver visdažādākās jomas, kuras saistās ar dzīvniekiem un pilsētu. Izstādes radītāju komandas centrālie cilvēki ir kuratore, RVKM Vēstures nodaļas vēsturniece Rasa Pārpuce-Blauma, RVKM Vēstures nodaļas vadītāja Margarita Barzdeviča, RVKM Vēstures nodaļas vēsturniece Zita Pētersone un RVKM direktora vietniece zinātniskajā darbā Ilona Celmiņa. Izstādes dizainu un scenogrāfiju veidojis mākslinieks Reinis Suhanovs, ievada filmas autors ir Ivars Veikša. Izstādē eksponēti materiāli no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Latvijas Nacionālā dabas muzeja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā arhīva krājuma, no Valsts prezidenta kancelejas, LU bibliotēkas, LU Bioloģijas institūta, Latvijas sabiedriskajiem medijiem (LSM), Latvijas Televīzijas, informācijas aģentūras LETA, ziņu portāla Delfi, apgāda Zvaigzne ABC, no izdevniecībām Latvijas mediji un Rīgas Viļņi, SIA Ausma Media (Tutas lietas) un biedrības Dzīvnieku brīvība, kā arī no privātpersonām. Izstādi atbalstījuši arī citi partneri, un kopumā tajā apskatāmi ap 500 objektu – attēli, video, priekšmeti.
"Projekts tapa ilgākā periodā, apmēram trīs gadu laikā," stāsta Rasa Pārpuce-Blauma. 2022. gadā muzejā notika starptautiska konference, kas bija veltīta dzīvnieku aizsardzībai, tās vēsturei un šodienai. Notika diskusijas, un dzima doma par izstādi, kas ļautu izzināt un salīdzināt mūsdienu situāciju ar to, kā šī tēma tika aktualizēta un attīstījās pagātnē, galvenokārt XIX gs. beigās un XX gs. sākumā – gan sabiedrības attieksmē, gan likumdošanā, gan dažādu organizāciju aktivitātēs. Taču, kad plānotās mazās izstāžu zāles vietā pavērās iespēja ekspozīciju iekārtot muzeja lielajā zālē, kļuva skaidrs, ka uz dzīvnieku un pilsētas tematiku var palūkoties daudz plašāk – no Rīgas pilsētas dibināšanas laikiem līdz pat šodienai.
Reinis Suhanovs ierosinājis izstādi iekārtot neierastā formā – hronoloģiski atpakaļejošā secībā: no mūsdienām līdz pilsētas pirmsākumiem. Autori piedāvā katram apmeklētājam kļūt par laika detektīvu un, izvēloties sev aktuālas vai tuvas tēmas, meklēt Rīgas pilsētas vēsturē saknes mūsdienu priekšstatiem par dzīvniekiem. "Izstādē no plašā jautājumu loka kā vadlīnijas izvēlētas divas savstarpēji saistītas un papildinošas tēmas: dzīvnieku klātbūtne pilsētā un cilvēku attieksme pret dzīvniekiem," saka R. Pārpuce-Blauma.
Alnis Jenotu ielā
Sākot izstādes apskati, var izpētīt Rīgas karti, kurā izcelti ar dzīvniekiem saistīti objekti un ielas, kas nosauktas dzīvnieku vārdos vai glabā seno iedzīvotāju ar dzīvniekiem saistītās nodarbes. Ja nu kāds no apmeklētājiem dzīvo, piemēram, Jenotu ielā, kur 2016. gadā fotogrāfijā fiksēts pilsētā ienācis alnis?
Vēsturiski pilsētā dzīvnieku bijis daudz, tad viņi pamazām no tās izstumti, un izstāde pēta, kāpēc dzīvnieki šeit ir vai nav, ko mēs ar viņiem darām, kā izmantojam vai lolojam, vai tos gribam vai negribam. Priekšstatu par dzīvnieku redzamību šodienas Rīgā sniedz tiešraides kameras translācija – tie gandrīz nav redzami! Ielās šad tad manāmi suņi un kaķi, taču no citiem zvēriem kamera visbiežāk fiksē putnus, pa retam – lapsu.
Interesanti, ka izstādes apmeklētāji aicināti padalīties arī ar saviem video ar dzīvniekiem pilsētā. Uz e-pasta adresi [email protected] atsūtītie sižeti (garumā līdz vienai minūtei), izvērtējot to atbilstību tematam, regulāri tiks integrēti izstādes video ekspozīcijā. Paredzēti arī izstādi pavadoši pasākumi bērniem un pieaugušajiem – informācijai par tiem var sekot www.rigamuz.lv/rvkm un RVKM sociālajos tīklos.
Izstādē laiki savijas, tēmas mijas. Kad radās dzīvnieku aizsardzības kustība Rīgā? Kāpēc XIX gs. dēvē arī par «zirgu gadsimtu»? Kā agrāk cilvēki izturējās pret dzīvniekiem? Vai kaķi un suņi vienmēr bijuši cilvēku mīļdzīvnieki? Kā senāk izskatījās un smaržoja pilsētas ielās? Dzīvnieku patversmes un lopkautuves, cirks un zooloģiskais dārzs, ganību teritorijas un hipodroms, zirgu pasta stacija un zirgu omnibuss, suņi asistenti un apsargi, urbānā biškopība un zooveikali, mikročipi, veterinārā medicīna un sterilizācija, biedrības un klubi, mednieki un medījumi, dzīvnieku apbedīšana, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti un apģērbi, dzīvnieku aizsardzība un tiesības, likumi un noteikumi – tā ir tikai daļa no Rīgas pilsētas vēstures un šodienas reālijām, kas izzināmas izstādē.
Sadaļa par dzīvniekiem darbā rāda gan pagātnē dominējošo zirgu vilcējspēka izmantojumu, gan šodienas suņu pielietošanu dažādos dienestos. Izstāde sniedz ieskatu dzīvnieku patversmēs un to vēsturē, veterinārijā, dzīvnieku kapsētās, arī dzīvnieku aizsardzības organizāciju pēdējo gadu akcijās pret dzīvniekiem cirkā, kažokzvēru audzēšanu vai vistu turēšanu sprostos. Apskatāma pirmā, ar rokām veidotā, 1980. gadā apstiprinātā Sarkanā grāmata un turpat līdzās – tādi dzīvnieku pasaules eksponāti, kas šodien ir aizliegti, bet vēsturiski muzejā glabājas. Atsevišķa sadaļa izstādē skar dzīvnieku izmantošanu pārtikā, apģērbā, rotaslietās, kosmētikā, medicīnā u. c. Bērniem izstādes autori piedāvā tematisku spēļu salu Dzīvnieki bērnu ikdienā, kur darbojoties var iepazīt mūsdienu un senāku laiku dzīvnieku tēlus, kas bijuši bērnu pavadoņi mācībās un izklaidēs. Tēmas par Rīgas cirku, zoodārzu un hipodromu katra būtu veselas izstādes vērta. Vai zinājāt, ka 1912. gadā, dibinot zoodārzu, tam tika vākti ziedojumi un cilvēki kā ziedojumu varēja dāvināt arī dzīvniekus?
"Man šis gads, strādājot pie izstādes, bija kā studiju laiks, jo iepazinu daudzas tēmas, par kurām pirms tam likās – jā, zinu un saprotu. Bet, kad sāku lasīt, kļuva skaidrs – lai pastāstītu citiem, jāiedziļinās un pamatīgāk jāsaprot pašai," komentē R. Pārpuce-Blauma.
Bites pilsētā, stores Daugavā
Plaši izstādē iezīmēta XIX– XX gs. mija, kad pamazām mainījās attieksme pret dzīvniekiem, radās pirmās dzīvnieku aizsardzības biedrības, kas sākotnēji iestājās pret lopu mocīšanu. Atsevišķs stends veltīts medībām, kas tolaik bija populāra izklaide un arī viens no izstādīto fotogrāfiju autora Viļa Rīdzenieka hobijiem. Apskatāmi dažādi savdabīgi priekšmeti no muzeju krātuvēm – krokodilādas koferis, mētelis ar mērkaķīšu ādas apdari, briežu ragu krēsls no Kristapa Morberga darba kabineta.
Kāpjoties tālāk atpakaļ vēsturē, ir daudz, ko pastāstīt gan par XIX jeb «zirgu gadsimtu», gan par dabaszinātņu uzplaukumu XVII–XVIII gs., kas lielā mērā saistās ar paša Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vēsturi – tas tapa uz Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzela dabaszinātniskās un mākslas priekšmetu kolekcijas pamata, ko viņš novēlēja Rīgas pilsētai. No muzeja krājuma nāk arī Melngalvju nama dāvinājums XIX gs. beigās – haizivs izbāznis, kas ilgu laiku muzejā kļūmīgi uzskatīts par delfīnu…
Ekspozīcija atraktīvā veidā iepazīstina, kāda bijusi cilvēku un dzīvnieku saskare arī senāko laiku Rīgā – kur dzīvniekus medīja, kur ganīja, ko pilsētā turēja, kā lietoja. Saglabājušies ķieģeļi ar dzīvnieku pēdu nospiedumiem, no dzīvnieku kaula gatavotas slidas, liecības par austeru importēšanu un ēšanu, par storēm Daugavā. Izstādi papildina gan Johana Kristofa Broces zīmējumi, gan XVII gs. grafikas reprodukcija ar Rīgas pilsētas panorāmu, kurā īpaši izceltas vietas, kurās notika kaut kas saistībā ar dzīvniekiem – vai tā būtu lopkopība, zirgu izmantošana, zvejniecība vai dravniecība. XIII–XIV gs. rīdzinieki mājdzīvniekus arī upurēja kulta vietās, pilsētai nozīmīgu celtņu izturībai un māju pavardam.
Vai izstādē nepietrūkst vienīgi kāda dzīva zvēriņa, piemēram, apkārt staigājoša kaķīša? RVKM direktore L. Johansone-Kuzmina nosmaida – bija laiki, kad kaķis muzejos tiešām bija obligāts un oficiāls iemītnieks, jo palīdzēja tikt galā ar pelēm, kas apdraudēja krājuma eksponātus.