Kulinārijas pasaulē ļoti bieži kaut kas tiek atklāts pavisam nejauši. Tā tas arī ir ar brokastu pārslām.
Pirmās bija cietas kliju granulas. Produkts, kuru mūsdienās aplejam ar pienu un ēdam brokastīs, nesākās ar brokastu pārslām. Jau aizpagājušā gadsimta 80. gadu vidū kādā Amerikas veselības aprūpes sanatorijā tika izgudrotas granulas, kuru pamatā bija klijas. Taču tās nebija īpaši parocīgas, jo cietās klijas iepriekš visu nakti bija jāmērcē ūdenī. Drīz vien ļaudis izveidoja cita veida brokastu produktus no kviešiem, auzām u. c. graudiem. Ļoti lielā mērā to sekmēja agrīnā veģetārisma kustība, it īpaši Septītās dienas adventistu baznīcas paspārnē. Tādas brokastu pārslas, kādas pazīstam mūsdienās, tika atklātas nejauši 1877. gadā. Kviešu pārslas, uzvārot lielu katlu ar graudiem un nākamā rītā tos izrullējot, atklāja sanatorijas vadītājs Mičiganas štatā Džons Hārvijs Kellogs. Drīz vien viņa brālis Vils izgudroja veidu, kā to pašu izdarīt ar kukurūzu, un process bija rokā. Brāļi Kellogi 1906. gadā izveidoja savā vārdā nosauktu uzņēmumu un pirmo trīs gadu laikā pārdeva vairāk nekā miljonu kukurūzas pārslu iepakojumu. Lieki teikt, uzņēmums darbojas joprojām.
Gadiem ejot, uzņēmumi izstrādāja cita veida graudaugu produktus, tajā skaitā piepūstas granulas, kā arī (un tā gan nebija nejaušība) pārslas ar pat ļoti daudz cukura. Iemesls? Jo bērniem garšo cukurs. Drīz vien šim procesam tika piesaistīta reklāmas un mārketinga industrija, un gandrīz vai katrā bērniem domātā televīzijas raidījumā parādījās reklāmas, kurās brokastu barību reklamēja tādi tēli kā Tīģeris Tonijs (Sugar Frosted Flakes – cukurā glazētas pārslas) un Trusis, kurš allaž gribēja ēst Trix – piepūstas kukurūzas granulas ar augļu garšu, bet bērni viņam tās neļāva ēst, jo Trix ir domāts bērniem, nevis trušiem. Savukārt jūras kapteinis reklamēja ēdienu no kukurūzas un auzām Cap’n Crunch, bet krāsains tukāns reklamēja Froot Loops – augļu apļus, kuriem ar īstiem augļiem ir visnotaļ attāls sakars.
Nereti kastē bija ne tikai barība, bet arī kāda mantiņa, savukārt uz pašas kastes uzņēmumi drukāja dažādas spēles, piemēram, labirintus. Vārdu sakot, mērķis bija panākt, lai pārtikas preču veikalā sīkie dīktu tikai un vienīgi pēc televīzijā redzētajām pārslām.
Mūsdienās ēšanas paradumi mainās, ne visi bauda ārkārtīgi cukurotus ēdienus, un viņu vajadzībām joprojām ir gan kukurūzas pārslas, gan no rīsiem veidotas pārslas, gan mušļi (arī tie sākumā bija domāti sanatorijas pacientiem, vien šajā gadījumā nevis Amerikā, bet Šveicē).
Lielveikalos pārslu izvēle mēdz būt plaša, tur ir i pārslas, i mušļi, i arī ļoti saldie graudaugu produkti. No katra uzskatiem atkarīgs, ko ēst pašam un ko dot bērniem.