Barba Nikola Ponsardēna dzimusi un uzaugusi pašā Šampaņas sirdī Reimsas pilsētā. 1798. gadā viņa apprecas ar šampanieša rūpnīcas īpašnieku Fransuā Kliko, taču pēc sešu gadu kopdzīves jaunā sieva kļuva par atraitni, kurai bija lemts sava vīra uzvārdu padarīt slavenu visā šampanieša pasaulē.
Kliko dzīvoja un strādāja pasaulē, kurā valdīja vīrieši. Sievietes loma tolaik aprobežojās ar māju, virtuvi un bērniem. Kad Kliko nolēma pati uzņemties biznesa vadīšanu, Reimsas iedzīvotāji bija šokā. Sieviete un vīna bizness – divas absolūti nesavienojamas lietas. Ikviens vīndaris taču zina – ja pie vīna pagraba sastaps sievieti, vīns pārvērtīsies etiķī. Lai iegūtu apkārtējo vīndaru uzticību, Kliko gribēja zināt visu. Viņa iztaujāja uzņēmumā strādājošos, pierakstīja, pēc tam analizēja tehnoloģiskos procesus. Pateicoties Kliko kundzes izgudrojumiem, mēs šobrīd varam dzert tīru un dzidru šampanieti, bez duļķēm. Bet pats galvenais, pievērsās tādām tolaik vēl svešām lietām kā loģistika un mārketings.
Veuve Clicquot Yellow Label Brut tiek uzskatīts par šī šampanieša nama vizītkarti. Šajā dzērienā dominē Pinot Noir, kas piešķir struktūru, Pinot Menuier – nedaudz skābumu un augļainumu, bet aptuveni 30% Chardonnay – eleganaci.
Lai gan kopš Kliko kundzes laikiem pagājis daudz gadu, arī mūsdienās daudzām sievietēm biznesā joprojām raksturīga nestandarta pieeja un radoša domāšana. Šīs īpašības noteikti piemīt māsām Birgitai un Katrinai Pfneislām, kas savus vīnus rada Šopronas reģionā Ungārijā. Tā nu sanācis, ka māsas dzimušas un augušas dažus kilometrus tālāk, tikai robežas otrā pusē esošajā Austrijā. Lai arī viņu rotaļlaukums bija tēva vīna dārzi, bērnībā māsas nesapņoja par vīndaru karjeru. Katrina līdz pat 18 gadu vecumam alkoholu nelietoja vispār, savukārt Birgitas likteni izšķīra vēlme ceļot un mācīties, ko paver vīndara profesija. Pēc vīna skolas beigšanas viņa devās plašajā pasaulē un stažējās Kalifornijā, Čīlē, Argentīnā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Itālijā, līdz atgriezās un kopā ar māsu pārņēma tēva nesen atgūto vīna darītavu Ungārijā. Iespējams, šāda dzīves pieredze palīdzējusi radīt jaunas idejas un vīnus, kas ir ne tikai jauni Ungārijā, bet, iespējams, arī visā vīna pasaulē.
Pfneiszl Tavoli Vilag 2013 izgatavots no piecām vīnogu šķirnēm, no kurām neviena nav ungāru: Shiraz, Carmenére, Malbec, Zinfandel un Sangiovese. Visas nākušas no vietām, kur Birgita savulaik apguva vīndara profesiju. Nezinu, vai šāda kombinācija kur citur pasaulē vēl sastopama. Tavoli Vilag noteikti ir ļoti interesants, aizraujošs, daudzšķautņains vīns, kas maina priekšstatu par Ungāriju. Skatīsimies, kādus pārsteigumus māsas sagādās vēl pēc dažiem gadiem