Profesors, kurš ar mākslīgā intelekta un lingvistikas jautājumiem darbojas nozarē, ko sauc par Natural language generation (NLG, dabiskās valodas izteiksmes radīšana), skaidroja, ka valodas un informācijas pasniegšana ir ārkārtīgi komplicēts process, kas neizbēgami dažkārt noved pie nepatiesībām. Proti, pēc pētnieka domām, nevar likt pārāk lielas cerības uz mākslīgā intelekta spējām filtrēt nepatiesību, jo ne viss ir sistematizējams.
Aberdīnas universitātes profesors kopā ar kolēģiem no Edinburgas universitātes strādāja pie sistēmas, kas ļauj mākslīgajam intelektam no datiem, ko ievāc par bērniem, kurus novēro, izmantojot dažādas iekārtas, radīt tekstu, ko būtu ērti iespējams izlasīt ārstiem. Viņš skaidroja, ka mūsdienās šādi dati ir tik plaši un izvērsti, ka gan ārstam, gan medicīnas personālam ir grūti visu aptvert. Tādēļ, piemēram, datoru ģenerēts kopsavilkums būtu efektīvāks. Viņš lekcijā skaidroja, ka, izmantojot datus, datoram ir jāizvērtē informācija, kas ir svarīgi un kā to pavēstīt. Šajā procesā ņemot vērā dažādus būtiskus konkrētās nozares aspektus un valodas ierobežojumus, ir iespējams pieļaut dažādas kļūdas. Profesors šo tēmu saistīja ar viltus ziņām. Salīdzinot šo jautājumu ar ekonomiku, kur var uzdot jautājumu, kādu informāciju vajag pasniegt akcionāriem, kā runāt par, piemēram, akciju vērtību kritumu vai kāpumu.
Ir lietas, ko NLG sistēmas varētu pārbaudīt. Kā piemēru profesors minēja viltus ziņas, kas izplatījās ASV 2016. gada priekšvēlēšanu laikā ar apgalvojumiem, ka iepriekšējais prezidents Baraks Obama ir dzimis ārpus ASV un tādēļ nemaz nebija tiesīgs kļūt par valsts galvu. Pēc Dēmtera domām, mākslīgais intelekts var to pārbaudīt un norādīt, ka šī ziņa nav patiesa.
Kā risinājumu viltus ziņām, nepatiesībām un pārprastām nozīmēm viņš minēja sabiedrības izglītošana dažādos jautājumos. Portāls Diena.lv jau vēstījis, ka Latvijā pēdējos gados tiek regulāri runāts par medijpratību kā risinājumu cīņai pret viltus ziņām un propagandu. Tomēr 7.februārī Kultūras ministrija publicējusi ministrijas iniciētu un finansētu LU SZF veiktu pētījumu par deviņu līdz 16 gadus vecu bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā, kurā secināts, ka tā ir nepietiekama.
Kā norāda LU, profesora Dēmtera akadēmiskais darbs šobrīd galvenokārt norisinās pie datorlingvistikas (Computational Linguistics) – tā ir pētniecības joma, kura ir saistīta gan ar mākslīgā intelekta pētniecību, gan kognitīvām zinātnēm. Profesora kompetences jomas ir skaitļošanas semantika un dabiskās valodas ģenerēšana, taču viņa pētījumi fokusējas arī uz cilvēku komunikācijas skaitļošanas modeļiem, multimodālo uztveri un skaitļošanu (attēlu un runas integrāciju). Īpaši viņu aizrauj tādu situāciju izpēte, kad komunikācija ir šķietami kļūdaina, piemēram, kad cilvēka lietots izteiciens ir neskaidrs vai divdomīgs. "Profesors Dēmters ir viens no vadošajiem mākslīgā intelekta pētniekiem pasaulē un viens no datorlingvistiem, no kura veikuma izaugušas veselas pētnieku grupas dažādās zinātņu nozarēs – Latvijā tik izcili un nozīmīgi pētnieki viesojas reti,” uzsvēris LU Datorikas fakultātes profesors, vadošais pētnieks, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.
M
Kēkss van Putlerlībs
ļuļa