Ļuba Jakimčuka (Любов Якимчук, 1985) ir mūsdienu ukraiņu dzejniece, divu dzejas krājumu autore. Viņa dzimusi un uzaugusi Luhanskas apgabala Pervomaiskā, 80 kilometrus no krievijas robežas. Pirmie vārdi Ļubas Jakimčukas dzejas krājumā Donbasa aprikozes ir fakta konstatācija: “Tur, kur neaug aprikozes, sākas krievija.” Grāmata turpinās ar kāpuru, kas tūlīt jau būs aprijis viņas zaļo pilsētu, un simt kapiem, kas izrakti starp autori un viņas mammu. Krājums noslēdzas ar atziņu, ka savējie vienkārši ir nemirstīgi.
Pirmos šī krājuma dzejoļus Ļuba Jakimčuka sarakstījusi vēl “miera laikos”, parādīdama cilvēkus, kurus aiz lielā vārda “Donbass” gandrīz nekad neieraugām: dzīvus, īstus cilvēkus īstajā vietā. Tomēr vairums krājuma dzejoļu tapuši, sākot ar 2014. gadu, kad Ļubas dzimto pusi – Luhanskas apgabalu – okupēja krievija. Viņas dzimtajās mājās tagad dzīvo sveši cilvēki, viņas gultā guļ kaujinieks; no vecmāmiņas mājas palikušas tikai sienas. “Valoda tagad ir kļuvusi par marķieri, un ir risks, ka ukraiņu valodas dēļ mani iebāzīs pagrabā, kur jau spīdzina senus manus paziņas,” grāmatas priekšvārdā raksta autore. “Lielākā daļa manu seno draugu vairs nedzīvo mājās.”
Ļuba Jakimčuka ir arī scenārija līdzautore divām filmām – dokumentālai un spēlfilmai – par Vārda namu Harkivā. Viņa pētījusi futūrista Mihaiļa Semenko dzīvi un dzeju, kā arī sadarbojusies ar mūziķiem – piedalījusies Jurija Hurži un Serhija Žadana projektos Ukrainian Songs of Love and Hate un Fokstroti, savukārt krājuma Donbasa aprikozes dzejoļi ierakstīti kopā ar kontrabasistu Marko Tokaru.
Pasaulslavenais ukraiņu autors Serhijs Žadans par krājumu Donbasa aprikozes raksta: “Šī dzeja dzimst no ļoti sarežģītas emocionālās pieredzes. Tajā ir gan visa zināmā sairšana, gan erotiskas alkas kara plosītā pilsētā, gan bērna valodai līdzīgi šļupsti, mēģinot stāstīt par nogalināšanas rīkiem. Ļubas unikālais talants ir spēja nezaudēt rotaļīgumu pašā katastrofas viducī, un šajā ziņā viņas dzeja liek atcerēties ukraiņu futūristus 20. gadsimta 20. gados: arī toreiz šausmas vijās kopā ar jokiem. Viņas valodā vispār nav patosa, tā ir autentiska un intīma, ļaujot noskārst, kā jūtas sieviete, kurai visapkārt sabrūk viņas pasaule. “Dzejoļi kā okupētu pilsētu iedzīvotāji, kuriem nav kur bēgt un kurus neviens neglābj no permanentām dzīvības briesmām,” saka pati Ļuba. Viņas krājums ir pilns siltuma un rūgtuma, tā ir durstīga un salauzīta grāmata. (..) Dzejoļi, kas atgādina rozes: kamēr izlasīsi, noteikti savainosies.”
Par krājumu Donbasa aprikozes (Абрикоси Донбасу, 2015) autore saņēmusi daudzus apbalvojumus. 2015. gadā, uzreiz pēc iznākšanas, krājums Donbasa aprikozes atzīts par vienu no desmitgades labākajām grāmatām Ukrainā; 2023. gadā tas iekļauts balvas Emerging Europe īsajā sarakstā. Grāmata jau iznākusi Igaunijā, ASV, Polijā, Zviedrijā un Francijā, kur darbs iznācis arī audiogrāmatas formātā Katrīnas Denēvas lasījumā. 2022. gadā Ļuba lasīja dzeju Grammy balvu pasniegšanas ceremonijā.
Sērijas redaktors: Aleksandrs Zapoļs. Dizaina autors: Tom Mrazauskas. Grāmatas redaktore: Ieva Lešinska. Korektore: Ildze Jurkāne.
Krājums tulkotāji no ukraiņu valodas: Māra Poļakova, Māris Salējs, Ingmāra Balode.
Grāmatas tulkojumu un izdošanu atbalsta ES programma House of Europe un VKKF. Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Grāmatas iegādājamas grāmatnīcās Globuss, Jānis Roze, Bolderāja, Valodu mājā, kā arī galerijā Istaba.