„Savukārt daudzus latviešu māksliniekus vismaz simts gadu garumā ir interesējusi pati Venēcijas pilsēta, tās bijušie, esošie un izdomātie stāsti. Kanāli, arhitektūra un Venēcijas stikls ir tikai čaula. Katras valdzinošas pilsētas tēls ir ēna, ko tā atstāj mūsu dvēselē, bet māksla, kā savulaik rakstīja Platons, ir ēnu ēna,” norāda H. Demakova.Nelielā latviešu mākslas izstāde Latvieši atkal Venēcijā cenšas atspoguļot pilsētas būtību, nevis attēlojuma attēlojumu. Izstādē pilsēta ieskanas no Jāzepa Grosvalda nelielajām skicēm līdz grupas F5 videodarbam, kurš parāda, kā mākslinieku asinis tiek izbarotas Venēcijas baložiem. Pilsētas dvēseles ainava atklājas Alekseja Naumova, Miervalža Poļa, Ilmāra Blumberga, Viļņa Vītoliņa darbos, kuri pasaka, ka stāsts nav par Venēciju, bet par sevi pašu.„Latvieši atkal un atkal dodas uz Venēciju, tematizē to savā daiļradē, kā to šogad savā mākslā paveicis Latviju Venēcijas biennālē pārstāvošais Kristaps Ģelzis, un gaida savu skatītāju reakciju,” uzsver izstādes kuratore.
Rīgas biržā skatāma izstāde Latvieši atkal Venēcijā
Līdz 11. decembrim mākslas muzeja Rīgas birža Bosses zālē Doma laukumā 6 būs skatāma izstāde Latvieši atkal Venēcijā, portālu Diena.lv informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja reklāmas un informācijas darba kuratore Nataļja Sujunšalijeva.Kā stāsta izstādes Latvieši atkal Venēcijā kuratore Helēna Demakova, mākslas muzeja Rīgas birža veidolu ir ietekmējis Venēcijas renesanses laika stils.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.