Jānis Šipkēvics, mūziķis
Gada pozitīvākais notikums
Ir vairāki notikumi kultūrā, kuri atstājuši pēdas manā pieredzē. No pagājušajā gadā Rīgā piedzīvotā visspilgtāk atceros trīs koncertus Palladium koncertzālē – Jauns Mēness, CocoRosie un How to Dress Well. Nebeidzu priecāties, ka mums dāvāta tāda koncertvieta.
Brīnumains šogad bija arī Positivus festivāls – piedzīvot Sigur Rós, dzīvu Zodiaku, Džonu Grāntu – tās bija trīs laimīgas vasaras naktis Latvijā.
Grūti no apziņas izdzēšama arī iespēja būt daļai no Māra Sirmā, Valsts akadēmiskā kora Latvija, gruzīnu Didgori, Ērika Ešenvalda, Raimonda Paula un Uģa Prauliņa kopdarba Rīgas Domā Garīgās mūzikas festivālā septembrī.
Ļoti patika filma Mammu, es tevi mīlu. Kā spēcīga izrāde vai filma mani iedrebināja Mareunrol’s skate Rīgas mākslas telpā.
No šajā gadā izdotajiem albumiem tūkstoš reižu vairāk par citiem esmu noklausījies Džeimsa Bleika Overgrown. Mans atklājums latviešu mūzikā – Carnival Youth.
Ļoti tieši mani uzrunāja Woodkid koncerts Ņujorkā, kā arī spilgti iedvesmoja Filipa Glāsa Einstein on the Beach atjaunotais uzvedums Losandželosas operā ar paša komponista klātbūtni.
Vēl, protams, neizsakāmi priecājos par Latvijas Radio kora, Sinfonietta Rīga, Arvo Perta vārdiem Grammy balvas nominantu sarakstā.
Gada negatīvākais notikums
Nenoliedzami visdrausmīgākais notikums, kurš atstājis un atstās pēdas mūsu dzīvē, jebkurā nozarē, jebkurā prātā, ir Zolitūdes šausmu diena. Tā ir nacionāla, fiziska, ētiska un radoši traumatiska rēta, kuru mēs centīsimies dziedēt, iespējams, visu atlikušo dzīvi. Mani tas skāra ļoti personiski. Tas notika pirmajā vakarā, kad sākām savu Procastination koncertsēriju. Atlikušie koncerti tika aizvadīti kā lūgšana par mūsu līdzcilvēkiem, kuru dzīvību aiznesa betona gabali un dažu ļaužu alkatība.
Skats nākotnē
Nākamo gadu gaidu ar cerību – jaunu mūziku, jaunus koncertus, jaunu albumu. Ir pamats šādām priekšnojautām.