Četros gadumijas koncertos – 29. decembrī plkst. 18.00 koncertzālē Cēsis, kā arī 30. decembrī, 2. janvārī un 3. janvārī plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā – svētku noskaņas radīšanā orķestrim pievienosies amerikāņu operdīva Džūlija Buloka (Julia Bullock) un Rīgas Doma kora skolas Gospelkoris vācu diriģenta Kristiana Reifa (Christian Reif) muzikālajā vadībā. Gadumijas koncertu programmā godināsim amerikāņu mūzikas kultūras daudzveidību, sākot ar klasiķu – Mārgaretas Bondsas, Džordža Gēršvina un Leonarda Bernstaina – darbiem, un turpinot ar mūsdienu komponistu Karlosa Saimona un Džesijas Montgomerijas mūziku, kuri priekšplānā izvirzījuši afroamerikāņu kultūras mantojumu. Savukārt dažas no gospeļmūzikas spilgtākajām lappusēm īpaši gadumijas koncertiem aranžējis komponists Edgars Cīrulis.
LNSO koncertprogrammu bagātinās amerikāņu komponista Karlosa Saimona spilgtais opuss Četras melno amerikāņu dejas (2023). Tas ir darbs simfoniskajam orķestrim, ko savulaik pasūtījis Bostonas simfoniskais orķestris, un pirmatskaņojumu vadījis Andris Nelsons. Šī kompozīcija ir emocionāli un muzikāli daudzveidīgs ceļojums cauri afroamerikāņu kultūrai, kur dejai ir centrāla, kopienu vienojoša un identitāti veidojoša loma. Komponista darbs caur četriem atšķirīgiem deju veidiem, Rinķa sauciens (Ring Shout), Valsis (Waltz), Steps (Tap) un Svētā deja (Holy Dance), vienlaikus ir gan cieņas apliecinājums melnādaino amerikāņu kultūras mantojumam, gan dzīvs, laikmetīgs vēstījums par identitāti un mākslas spēju runāt par sarežģītu vēsturi caur kustību un skaņu. Grammy balvas nominants Karloss Saimons ir Atlantā dzimis komponists. Šobrīd viņš ir Kenedija Mākslas centra rezidējošais mākslinieks. Savās kompozīcijās viņš apvieno džeza, gospeļa un neoromantisma ietekmes stilus.
Programmā skanēs vijolnieces un komponistes Džesijas Montgomerijas cikls Piecas brīvības dziesmas, kas tapis sadarbībā ar Džūliju Buloku. Tas ir balstīts uz 1867. gada krājuma Amerikas vergu dziesmas materiāliem un godā ceļ afroamerikāņu muzikālo mantojumu. Apvienojot tradīciju ar jaunām stilistiskām vēsmām, Montgomerija un Buloka rada dziļu vēstījumu par brīvību, identitāti un vēsturiskās balss neatlaidību, kas turpina skanēt arī mūsdienās.
Koncertā tiks atskaņota arī Leonarda Bernsteina mūzika filmai Krastmalā, radīta 1954. gadā. Tā kļuva par vienu no komponista atpazīstamākajiem skaņu celiņiem un saņēma plašu kritiķu un publikas atzinību laikā, kad filma ieguva astoņas Oskara balvas.
Programmu papildinās Džordža Gēršvina un Mārgaretas Bondsas dziesmas, apliecinot divu nozīmīgu 20. gadsimta amerikāņu autoru radošo vērienu. Gēršvins, kurš uzskatāms par amerikāņu akadēmiskās mūzikas klasiķi, ienesa koncertmūzikā jaunu, urbānu skanējumu. Savukārt komponiste un pianiste Mārgareta Bondsa, viena no pirmajām plaši atzītajām afroamerikāņu komponistēm, radīja bagātīgi emocionālus darbus, kuros bieži atbalsojas garīgais mantojums, sociālās tiesības un afroamerikāņu kultūras identitāte.
Īpaši LNSO gadumijas koncertiem aranžijas Braiena Bleida, Kirka Franklina un Ričarda Smalvuda gospeļmūzikas lappusēm radījis latviešu komponists un pianists Edgars Cīrulis.
Soliste, Džūlija Buloka, izcilas balss īpašniece un spilgta mūsdienu operdziedātāja, ir Grammy balvas laureāte, kuras balsi un skatuves klātbūtni augstu novērtējuši gan kritiķi, gan publika visā pasaulē. Viņa uzstājusies tādās prestižās koncertzālēs un opernamos kā Ņujorkas Metropolitēna opera, Londonas Karaliskā opera, Amsterdamas Nīderlandes Nacionālā opera un Barselonas operteātris Liceu. Dziedātājas repertuārs aptver gan baroka mūziku, gan romantisma un laikmetīgo komponistu darbus, no kuriem vairāki radīti tieši viņas balsij. Bulokas radošā darbība izceļas arī ar dziļu sociālo ievirzi. Savos daudzdisciplinārajos projektos māksliniece apvieno mūziku, dzeju un vizuālo mākslu, aktualizējot vēsturiskās netaisnības, brīvības un cilvēka cieņas tēmas. Viņas solo albums Walking in the Dark, kas tapis kopā ar diriģentu Kristianu Reifu, 2024. gadā ieguva Grammy balvu kā labākais klasiskās vokālās mūzikas ieraksts. Dziedātāja saņēmusi arī vairākus citus nozīmīgus apbalvojumus par ieguldījumu mūsdienu vokālajā mākslā.
Rīgas Doma kora skolas Gospelkori 2018. gadā dibināja Unas Stades vadībā. Koris sadarbojies ar Jāni Šipkēvicu, Martu Grigali, Robertu Memmēnu, grupu Triānas parks un citiem latviešu populārās mūzikas pārstāvjiem, savā repertuārā iekļaujot ne tikai gospeļmūziku, bet arī vietējo un ārzemju populāro mūziku. Gospelkoris ir konkursa Riga Sings 2022 laureāts, kā arī ieguvis 1. vietu un Grand Prix konkursā Lauluragin Igaunijā 2019. un 2023. gadā.
Pie diriģenta pults stāsies Jēvles simfoniskā orķestra galvenais diriģents, Grammy balvas ieguvējs mākslinieks Kristians Reifs, kas ieguvis spožu reputāciju ar savu dabisko muzikalitāti, inovatīvo un tehnisko meistarību. Reifa 2024./2025. gada sezonas spilgtākie notikumi ietver debiju ar Losandželosas filharmonijas orķestri Holivudā, kā arī sadarbība ar Fīniksas simfonisko orķestri, Detroitas simfonisko orķestri, Kanādas Nacionālā mākslas centra orķestri, SWR simfonisko orķestri un Royal Northern Sinfonia.
Koncertu vadīs Latvijas Sabiedriskā medija žurnāliste, kultūras un mūzikas darbiniece Anete Ašmane-Vilsone.
Biļetes uz gadumijas koncertiem iespējams iegādāties: www.bilesuparadize.lv. Iegādājoties biļetes uz koncertiem Rīgas Kongresu namā, iespējams izvēlēties sēdvietas balkonā.