Izrādi veido režisors Viesturs Kairišs, muzikālais vadītājs Korneliuss Meisters, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne. Galvenajās lomās iejutīsies: Džonijs van Hals — Zigfrīds, Bengts Ula Morgnijs — Mīme, Egils Siliņš — Ceļinieks, Markuss Jupiters — Alberihs, Krišjānis Norvelis — Fafners, Irēne Teorina — Brīnhilde. “Zigfrīda” pirmizrāde paredzēta 6. jūnijā.
LNO ambiciozais “Nībelungu gredzena” projekts aizsākās 2006. gadā ar augsti novērtēto “Reinas zelta” iestudējumu, 2007. gadā turpinājās ar Vāgnera episkās tetraloģijas otro daļu — operu “Valkīra”. Cikla noslēguma daļa tiks iestudēta 2010. gadā, un tā paša gada jūnijā tiks parādītas visas četras cikla daļas.
No visiem Vāgnera “Nībelungu gredzena” varoņiem tieši Zigfrīds piedzīvojis visnozīmīgākās pārmaiņas interpretācijā jau kopš 19. gadsimta, kad viņš tika uztverts kā ģermāņu ikona un ar zobenu apjozts supervaronis. Agrīnās fotogrāfijas no pirmajiem iestudējumiem parasti viņu rāda kā druknu, baskājainu, pieticīgi bruņotu tenoru sandalēs, ieģērbtu vilka vai lāča ādā, ar garu cirtainu parūku galvā — no šodienas skatu punkta drīzāk uzjautrinošu, nekā heroisku. 19. gadsimta Vācijā Zigfrīds kļuva par sinonīmu vārdam “bezbailīgs”, bet 20. gadsimta sākumā viņš jau bija stingri iesakņojies nācijas apziņā. Ikviens, pat tas, kurš nekad nebija redzējis operu vai lasījis grāmatu, zināja, ko nozīmē Zigfrīda vārds.
“Starp citu, Zigfrīda tēls sastopams arī latviešu mitoloģijā — tas ir tas pats Lāčplēsis: abi plēš lāčus, spēka tiem vairāk kā prāta, abi tiek vadīti kā instrumenti spēka iegūšanai,” — tā režisors Viesturs Kairišs.