K.Remonta koncerts 25.aprīlī nudien bija labākais grupas atgriešanās koncerts, kāds pie mums pieredzēts.
Astoņdesmito gadu latviešu grupa K.Remonts, ja skatāmies šodienas acīm un klausāmies šodienas ausīm, ir bijusi tuvāk sava laika elpai nekā jebkura cita, latviešu dzejnieku sacerējumus ietērpjot jaunā viļņa, postpanka, indīpopa kompozīcijās, jo tolaik par modernu jaunievedumu šeit tika uzskatīts pat savu norietu rietumos jau piedzīvojošais ģitārroks. Grupas līderis – basģitārists un galvenais dziesmu autors Juris Riekstiņš ir līdz šim nenovērtēts talants, jo iespējas, it īpaši jaunajai paaudzei, zināt viņa paveikto gluži vienkārši nav tikušas dotas – nelielā metienā izdots viens vienīgs K.Remonta izlases albums Melnraksti ar to laiku ierakstiem, bet koncertdarbība tikusi pārtraukta pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Otrs šī populārās mūzikas vēstures cauruma iemesls – Jura Riekstiņa un K.Remonta darbība bija sāņus no tolaik visa priekšplānā esošās tautas atmodas aktivitātēm, kurās iesaistījās un vēl tagad par to tiek cildināti Līvi, Jumprava, Zodiaks, Remix utt. K.Remonts bija skaņu māksla bez sociāli nepārprotami aktīvas piešprices, līdzīgi kā Dzeltenie Pastnieki, kuru dziesma Svešā malā ar Viestura Slavas piedalīšanos skanēja arī koncerta noslēgumā. Un, starp citu, Ingum Baušķeniekam ir Riekstiņa dāvināta basģitāra ar "apgrieztu" grifu - uz mata tāda pati kā itāļu Matia Bazar (nepārprotami favorīti Ievas Akurateres dziedātajās dziesmās) un Riekstiņš aizdāvinātās vietā tādu pašu sen sev iegādājies citu. Tomēr Pastnieki, atšķirībā no K.Remonta, saglabājuši liecības par savu mūziku neskaitāmos albumos un laiku pa laikam par sevi atgādina koncertos. Ja kādas astoņdesmito gadu grupas Latvijā visvairāk pelnījušas apzīmējumus "leģenda" šī vārda vistiešākajā nozīmē, tad tās ir divas - Aurora un K.Remonts. 25.aprīlī otro fani, kuru, izrādās, ir pietiekami, lai puslīdz pieklājīgi pildītu Palladium zāli, beidzot sagaidīja to, ko patiesībā līdz izziņošanai nemaz negaidīja - K.Remonta koncertu 2014.gadā. Un notiekošais patiešām attaisnoja visas cerības – ja kāds koncertu neapmeklējušais tagad nestaigā sakostiem pirkstiem, tas pavisam droši nav K.Remonta fans.
Grupai bijuši periodi ar trijiem solistiem (no tiem pēdējais – Vilnis Linužs – izdarīja pašnāvību), bet K.Remonta darbība, kā jau minēts iepriekš, ir basģitārista Jura Riekstiņa izlolota un izdzīvota no pirmā līdz pēdējam mirklim.
Savulaik meklējot solisti-meiteni, kā labākā (kā gan citādi?) izraudzītā dziedātāja Ieva Akuratere, kura ar četrām dziesmām koncertu iesāk, ir fantastiska – ja Jura Kulakova Pērkona dziesmās uz augstākajām notīm viņas balss mūsdienās mēdz "aizlūzt", tad K.Remonta dziesmās viņas izcilās vokālās spējas parādās visā krāšņumā un nav nekā tāda, ko viņa nevarētu nodziedāt tikpat labi vai pat labāk nekā tālajos astoņdesmitajos gados, jo briedums un pieredze dara savu.
Oriģinālā taustiņinstrumentālista Ginta Šteina vietā spēlējošais Kaspars Tobis var droši paust savu kaisli pret astoņdesmito gadu skaņām, papildinot kādreiz dziesmās skanošo pēc sirds patikas, jo toreiz uz skatuves parasti bija viens vienīgs sintezators, bet Tobim priekšā nokrauts vesels ierasto instrumentu arsenāls gluži kā viņa pastāvīgās grupas Dzelzs vilks rokkoncertos. Beidzot izpausties savā ģitārspēlē ir iespēja Gintam Solam, jo Jauna Mēness koncertos, kaut viņš ir galvenais mūzikas autors, vienmēr ir "pienākums" palikt Ainara Mielava ēnā. Bundzinieka Jura Kroiča dzīslās plūstošā ritma izjūta, ko savulaik Juris Riekstiņš atklāja kādā mazā ansamblītī un ko vēlāk jau pēc K.Remonta beigām esam baudījuši gan Jaunā mēnesī un Mielava soloprojektos, gan pavisam nesenā pagātnē – Kārļa Kazāka dziesmās, nekur ārā nelec, kā jau kārtīgam motoram pienākas un labāku par viņu šajās dziesmās iedomāties grūti. Ne velti viņš ir visilgākais un uzticamākais Riekstiņa cīņubiedrs K.Remontā. Otrs – sākotnējais K.Remonta solists Andris Brečs – bija spiests grupu pamest, jo pēc Konservatorijas beigšanas sadales tika norīkots strādāt Liepājas teātrī. Palladium koncertā viņa izpildītās sava perioda dziesmas varētu būt lieliski hiti arī šodien, bet diemžēl tās nekad nav tikušas ierakstītas un pagaidām paliks tikai atmiņās. Tagad Brečs, tāpat kā vēl viens no 2014.gada K.Remonta dziedātājiem Juris Lasinskis, dziedot ir savās vietās perfekti, tomēr, šķiet, ir tik ļoti pieraduši ilgu gadu garumā būt uz skatuves kopā ar Juri Riekstiņu viņa ballīšu grupā Rīgas viļņi, ka uzvedās kā divi klauni. Bet droši vien jautrībai arī jābūt, jo ir taču atkalredzēšanās svētki nevis Viļņa Linuža atceres vakars.
Lielisks ir Pēteris Riekstiņš ar dziesmu Āksts, kuram ir tas gods iznākt pēc publikas uzstājīgiem saucieniem atkārtot tieši šo dziesmu jau pēc oficiālās programmas beigām, tomēr vislabākais savulaik Viļņa Linuža dziedāto dziesmu tagadējais izpildītājs neapšaubāmi ir Imants Daksis. Jau uznākot uz skatuves, viņš satrieca ar savu tēlu – dziesminieku iepriekš neredzējušos, spriežot pēc aizmugurē stāvošo reakcijas sarunās, pat pārņēma pamatīgs šoks. Imants spēja iznest savas dziedātās dziesmas dramaturģiski visspēcīgāk. Viņam pat izdevies "noķert" to Viļņa Linuža īpašo dziedāšanas manieri, vietām - visbiežāk frāžu nobeigumos - iebraucot sāpīgā falsetā. Savukārt Jānis Žilde labi nodzied slavenāko K.Remonta dziesmu Iela, kas viņam pat ļoti piestāv, bet Uz katra stūra gan nešķiet viņam piemērota. Varbūt traucē Žildem kopš aizraušanās ar Stone Roses un Oasis daiļradi deviņdesmitajos gados pielipusī maniere dziedāt šķietami bezkaislīgi, kas šīs dziesmas rašanās laikā vēl nebija modē? Žildes grupas Satellites LV dziesmām, viņa reiz nodziedātajam Auroras gabalam Fetišists vai tai pašai Ielai tas piestāv, bet vai varētu atrast piemērotāku Uz katra stūra izpildītāju? Domas dalās – fotogrāfiju autoram šķiet, ka Žilde bijis vislabākais no viessolistiem, savukārt Daksis – pārāk teatrāls. Kroga Aptieka saimnieks domā, ka varētu iztikt tikai ar Akurateri un Daksi. Varbūt Uz katru stūra varētu nodziedāt Krišjānis Daugulis no grupas Depo, bet viņš vairs nedzied. Juris Simanovičs no Bērnības milicijas? Nez vai. Varētu sarīkot konkursu - televīzijā un ar maksas balsošanu, lai piķis griežas un Jurim Riekstiņam izdodas atkārtoti izdot Melnrakstus kopā ar no jauna ierakstītām dziesmām. Tautai jāzina visi savi klasiķi! Un 25.aprīļa koncertam vajadzētu būt pirmajam solim K.Remonta mantojuma apzināšanas virzienā nevis nobeigumam, kam nekas vairs neseko.