Oktobra sākumā Latgales rajona tiesā Rēzeknē prokurore tiesu debatēs ir lūgusi piespriest vienu gadu un sešu mēnešu cietumsodu Raubiško apsūdzībās par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai.
Prokurore Irina Kudrjavceva-Dilba aģentūrai LETA norādīja, ka atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam, nosakot soda veidu, tiek ņemts vērā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgās personība, savukārt nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
Noziedzīgais nodarījums tika vērsts pret pārvaldes kārtību Latvijas valsts robežas šķērsošanas jomā. Prokurores ieskatā nozīmīgi ir uzsvērt, ka Latvija ir Eiropas Savienības priekšpostenis ne tikai nelegālās migrācijas, bet arī jelkādu citu pārrobežas organizētās noziedzības izpausmju apkarošanā.
Apsūdzētajai inkriminētās darbības raksturojamas kā īpaši bīstamas un kaitīgas, jo veiktas laikā kad, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, četrās pašvaldībās bija izsludināta ārkārtēja situācija saistībā ar Baltkrievijas organizēto hibrīduzbrukumu nelegālās migrācijas jomā, norādīja prokurore.
Šādas darbības faktiski sekmē un atbalsta Baltkrievijas realizētā hibrīdapdraudējuma īstenošanu, destabilizē tiesisko kārtību un rada būtisku sabiedrības un valsts drošības interešu apdraudējumu. Tādējādi sodam par izdarīto ir jābūt tādam, kas attur personas iesaistīties šādās noziedzīgās darbībās un veicina soda prevencijas uzdevuma izpildi, nostiprinot ne tikai vainīgās personas, bet arī citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, uzsvēra prokurore.
Atbildību mīkstinošie apstākļi Raubiško netika konstatēti, savukārt konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis - noziedzīgs nodarījums izdarīts ārkārtējās situācijas laikā.
Turklāt atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta lēmumu citā lietā, prokurore norādīja, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana, kas pamatota vienīgi ar personību pozitīvi raksturojošo ziņu izvērtējumu, nesasniegs soda mērķi - sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.
Šādas situācijas neveicina arī soda prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.
Jau ziņots, ka nākamā sēde paredzēta 30.oktobrī plkst.14.30, kad apsūdzētā varēs teikt pēdējo vārdu. Spriedums paredzēts 31.oktobrī.
Organizācijā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka pērna gada janvārī Raubiško, saņemot atkārtotu lūgumu pēc palīdzības no vairākiem Sīrijas izcelsmes cilvēkiem, kas ilgstoši atradās pie Latvijas-Baltkrievijas robežas, vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Minētie cilvēki bija vairākkārt šķērsojuši Latvijas-Baltkrievijas robežu ar mērķi lūgt patvērumu un tikuši novirzīti atpakaļ uz Baltkrievijas teritoriju.
Pēc tam, kad ECT bija lēmusi par pagaidu pasākumu ieviešanu attiecībā uz minētajiem patvēruma meklētājiem - viņu neizraidīšanu no Latvijas teritorijas un nodrošināšanu ar pārtiku, ūdeni, apģērbu, medicīnisko palīdzību un pagaidu mājokli, Raubiško kopā ar "Gribu palīdzēt bēgļiem" biedru Egilu Grasmani devās uz Latvijas-Baltkrievijas robežu, lai pārliecinātos, ka tiesas lēmums tiks izpildīts un Sīrijas pilsoņi saņems nepieciešamo humāno palīdzību. Par šīm darbībām tika ierosināts kriminālprocess, un Raubiško vēlāk tika apsūdzēta par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai.
Raubiško norāda, ka viņa bija rīkojusies, lai glābtu dzīvības un, ka palīdzība patvēruma meklētājiem nav noziegums. Sastopot minētos cilvēkus, Raubiško un Grasmanis esot sazinājušies ar Valsts robežsardzi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, lai novērstu draudus cilvēku veselībai un informētu atbildīgās iestādes par viņu atrašanos Latvijas teritorijā.
Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" mērķis ir sniegt praktisku, tūlītēju un brīvprātīgu palīdzību patvēruma meklētājiem, bēgļiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vienlaikus veicinot šo cilvēku integrāciju Latvijā.
Savukārt prokuratūras skatījumā, Raubiško ECT iesniegusi apzināti nepatiesu informāciju par Sīrijas pilsoņu grupu, kas nelegāli ieradusies Latvijā.
Kā norādījusi apsūdzība, 11.janvārī sarakstē ar Sīrijas pilsoni Raubiško devusi norādījumus Sīrijas pilsoņu grupai nelikumīgi šķērsot Latvijas robežu, lai varētu paziņot, ka Sīrijas pilsoņu grupa atrodas Latvijas jurisdikcijā, un šādi radītu pamatu ECT pagaidu noregulējuma saņemšanai. "Izpildot Raubiško dotos norādījumus", sīriete un četri viņas tautieši, pret kuriem kriminālprocess izdalīts citā lietvedībā, 11.janvārī tīši nelikumīgi šķērsojuši robežu Robežnieku pagastā.
Pēc fotogrāfiju uzņemšanas Latvijā un to nosūtīšanas Raubiško, sīrieši atbilstoši Raubiško dotajiem norādījumiem atgriezušies Baltkrievijas teritorijā gaidīt ECT nolēmumu par pagaidu aizsardzības pasākumu noteikšanu.
Prokuratūras vērtējumā, 11.janvārī Raubiško iesniedza ECT apzināti nepatiesu informāciju par Sīrijas pilsoņu grupas atrašanos Latvijas jurisdikcijā, apzinoties, ka uz informācijas tiesai iesniegšanas brīdi šīs personas jau ir atstājušas Latviju un atrodas Baltkrievijas teritorijā.