Šāds lēmums pieņemts, lai saglabātu un atjaunotu plēsīgo zivju resursus, kā arī attīstītu atpūtas nolūkos veicamas darbības un veicinātu tūrisma pakalpojumu attīstību ap ezeru, kā arī veicinātu Burtnieku kā tūristu un makšķernieku galamērķi. Šis lēmums vēl jāsaskaņo valsts zinātniskajā institūtā BIOR un Zemkopības ministrijā.
Stērste atgādina, ka Burtnieku novada pašvaldībā 2.novembrī saņēma Jāņa Brambata kolektīvo iesniegumu, lūdzot pašvaldību izskatīt portālā ManaBalss.lv uzsākto iniciatīvu Par zivju rūpnieciskās zvejas pārtraukšanu Burtnieka ezerā, kuru parakstījuši vairāk nekā 1800 Latvijas iedzīvotāju. Tajā pausts, ka papildus vides ilgtspējas ieguvumiem no rūpnieciskās zvejas aizliegšanas, tiks samazināts spiediens uz plēsīgajām zivīm, kā arī sabiedrība iegūs plašākas atpūtas iespējas.
Lai uzklausītu visu ieinteresēto pušu viedokļus par rūpnieciskās zvejas nākotni Burtnieku ezerā, novembra sākumā tika organizēta konference Burtnieks 2022, kurā ne tikai diskutēja par makšķerēšanu un zvejniecību, bet arī tika prezentēti jaunākie pētījumu dati par zivju resursiem ezerā, sacīja Stērste.
Burtnieks ir produktīvs ezers, ar bagātiem zivju resursiem, taču spiediens uz vidēja un liela izmēra zandartiem un līdakām ir liels un "trofeju" zivju ezerā varētu būt vairāk, ko īpaši konferencē uzsvēra makšķernieku pārstāvji. Tāpat zivju populācijas sastāvā nomācoši dominē baltās zivis. Zvejas pilnīga aizliegšana būtiski samazinās slodzi uz ezera zivju resursu.
Burtnieku novada pašvaldības domē atzina, ka nav viena galvenā iemesla ezera ekosistēmas kvalitātes kritumam, tāpēc līdztekus rūpnieciskās zvejas aizliegšanai, ar 2021.gada 1.janvāri tiks atsākta zveja īpašos nolūkos jeb melioratīvās zvejas programma.
Tā tika sekmīgi izmēģināta 2017.gadā, sadarbojoties ar Somijas zinātnieku un zvejnieku grupu. Zvejas mērķis ir samazināt karpveidīgo zivju skaitu, lai palielinātu zandartu un asaru daudzumu, kuri ir viens no būtiskākajiem posmiem ezera ekosistēmas barības ķēdē. Pašlaik šis lēmums tiek saskaņots Vides un reģionālās attīstības ministrijā, valsts zinātniskajā institūtā BIOR un Valsts vides dienestā, kā arī tiek izstrādāta sistēma, kā šo zveju organizēt, skaidroja pašvaldības pārstāve.
Paralēli tiek sākts darbs arī pie makšķerēšanas noteikumu papildinājumiem, lai samazinātu spiedienu uz plēsīgo zivju resursiem arī no makšķernieku puses un veicinātu godprātīgāku makšķerēšanas licenču atgriešanu.
Burtnieks ir ceturtais lielākais ezers Latvijā. Kopš 2012.gada atrodas Burtnieku novada pašvaldības valdījumā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos, Burtnieku ezerā zvejas tīklu limits ir 2500 metru, no kuriem 2000 metri tiek iznomāti sešām zemnieku/zvejnieku saimniecībām, bet 500 metri nodalīti licencētai rūpnieciskai zvejai jeb ikvienam interesentam pašpatēriņa vajadzībām. Esošie rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi ir spēkā līdz 2021.gada 31.decembrim, sacīja pašvaldības pārstāve.