Līdz ceturtdienai, kad ar partijām sāks tikties Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Attīstībai/Par! apņēmusies sagatavot darāmo darbu sarakstu un konsultācijās, kurās piedalās visas sešas labēji centriskās partijas, noskaidrot to pozīcijas.
Viss liecina, ka Attīstībai/ Par!, kurai parlamentā būs 13 deputātu, ir nolēmusi apsteigt ar 16 balsīm Saeimā pārstāvētās JKP premjera kandidātu Jāni Bordānu un pirmā parādīt Valsts prezidentam vairākuma koalīciju. Tam par kavēkli var kļūt KPV LV, kuras viens no līderiem Aldis Gobzems jau vairākas dienas atkārto, ka nekur nav jāsteidzas, bet jāturpina sarunas par darāmajiem darbiem. Ir iespaids, ka KPV LV kā zelta balss īpašniece vēlas uzsist sev cenu, lai iegūtu pēc iespējas labākas pozīcijas valdībā. Taču partiju pārstāvji sarunās arī jutuši, ka KPV LV nevar nosaukt kandidātus ministru amatiem. Jau pirms vēlēšanām partijas līderi runāja par pieaicinātajiem profesionāļiem.
Attīstībai/Par! vadība apgalvoja, ka tā neveido savu koalīciju, bet "mēs esam gatavi daļēji veikt to darbu, kas būtu jādara sarunu vedējiem", sacīja Pūce. Savukārt Pavļuts cerot, ka "atsevišķu partiju vai indivīdu ambīcijas nekļūs par šķērsli rīcībspējīgas valdības izveidē". Arī par premjera kandidātu abi bija izvairīgi, uzsverot, ka Valsts prezidents izvēlēsies nākamās valdības veidotāju. Tas var notikt pēc 13. Saeimas sanākšanas novembra sākumā. Situācija daļēji ir līdzīga tai, kāda bija pēc Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdības atkāpšanās 2016. gada sākumā, kad uz pēdējo tikšanos ar prezidentu Vējoni toreiz devās divi premjera kandidāti – tagadējais valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) un Kārlis Šadurskis (Vienotība), kurš šajā cīņā zaudēja, jo nevarēja pārliecināt prezidentu par vairākuma atbalstu valdībai, kas gan varēja būt formālais iemesls.
"Vispirms vajadzētu vienoties par valdības vērtībām, principiem, mērķiem un darbiem," sacīja Pūce. Gandrīz tādiem pašiem vārdiem par koalīcijas veidošanas procesu runāja arī visu pārējo centriski labējo partiju pārstāvji. JKP premjera kandidāts Bordāns pēc tikšanās ar KPV LV sacīja, ka sarunas par valdības uzdevumiem būtu produktīvākas, ja tās notiktu potenciālā ministra kandidāta vadībā darba grupā, kurā būtu šīs jomas pārstāvji no citām partijām. Jaunās Vienotības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK pārstāvjiem arī nebija saprotams, kāpēc ārlietu ministra amatu plānots uzticēt nevis kādas partijas pārstāvim, bet pieaicinātam diplomātam. "Mulsina Bordāna piedāvājums par ārlietu ministru laikā, kad ir tik daudzi izaicinājumi, likt nevis politiķi, bet ierēdni," sacīja Krišjānis Kariņš (JV). Neoficiāli dzirdēts, ka JKP par ļoti svarīgu uzskata aizsardzības jomu, kuru varētu vadīt tagadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 17. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
pa/pr
Buba
Politologs