Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Advokātu atbalsta biedrība: Voinam vajadzētu zināt to, kas jāzina jebkuram juristu 3. kursa studentam

Advokātu Atbalsta biedrības atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem un ieteikumi Latvijas televīzijai kā sabiedriskai raidorganizācijai turpmākai rīcībai*

Advokātu atbalsta biedrībai no masu saziņas līdzekļiem kļuvis zināms par kratīšanu, ko veikuši Valsts policijas darbinieki š.g. 11. maija vēlā vakarā Latvijas Televīzijas žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī. Izanalizējot pieejamo informāciju saistībā ar vārda brīvības un masu informācijas līdzekļa informācijas avota noslēpuma normu ievērošanu, Advokātu atbalsta biedrība uzskata par pienākumu paust savu attieksmi pret policijas, prokuratūras un tiesas rīcību kā rupju likumības pārkāpšanu sankcionējot, kā arī veicot kratīšanu un atzīstot to par leģitīmu.

Kā redzams no 2010. gada 11. maija lēmuma par kratīšanas izdarīšanu, kuru sastādījusi Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes izmeklētāja J.Fedeņeva un akceptējusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors I.Minajeva, vienīgais pamatojums veikt kratīšanu Latvijas Televīzijas žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī bijis tas, ka pilsonis Poikāns, kurš, pēc procesa virzītāja domām, iespējams, patvaļīgi piekļuvis VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, saskaņā ar SIA „Latvijas mobilais telefons” sniegto informāciju, 2009. gada jūlijā un oktobrī ir zvanījis uz Ilzes Naglas reģistrēto telefonu. Kā izriet no valsts amatpersonu paskaidrojumiem masu saziņas līdzekļiem, tad procesa virzītāja mērķis bija noskaidrot vai pilsonis I.Poikāns nav televīzijas žurnālistes Ilzes Naglas informācijas avots.

Lēmumā pausts nepamatots procesa virzītāja viedoklis, ka I.Nagla vairākkārtīgi kontaktējusies ar I.Poikānu un tādejādi eventuāli var būt tā līdzdalībniece noziedzīgā nodarījumā. 

Žurnālista darba galvenais, svarīgākais jautājums ir spēja aizsargāt savas informācijas avotus. Žurnālistu pamatuzdevums ir radīt visus apstākļus, lai informācijas avots tam uzticētos un gūtu pārliecību, ka tas tiešām ir aizsargāts. Tikai tā žurnālisti var nodrošināt pilnvērtīgu darbu sabiedrības labā. Notiekošais ir nepārprotama vēršanās pret preses brīvību un žurnālists ir bezspēcīgs patvaļas un brutalitātes priekšā. 

Advokātu atbalsta biedrība procesa virzītāja un tā atbalstītāju darbības kvalificē kā rupju cilvēktiesību pārkāpumu un masu saziņas līdzekļu un žurnālistes likumīgas darbības nepamatotu ierobežošanu, nolūkā atbalstīt zināmu aprindu politisku pasūtījumu, slēpjot no sabiedrības nodokļu maksātāju naudas nepamatotu izlietošanu un valsts pārvaldes reformas bremzēšanu.

Valsts policijas priekšnieka V.Voina kunga vairakkārt atkārtotā pārliecība, ka policija esot rīkojusies likuma ietvaros un preses brīvība ar šo rīcību neesot apdraudēta, jo žurnālisti aizsargājoties ar preses likumu, bet viņi, tas ir Valsts policija, stāvot uz krimināllikuma pamata, neiztur nekādu kritiku.

Ģenerālim V.Voina kungam vajadzētu zināt to, kas jāzina jebkuram juridiskās fakultātes trešā kursa studentam, ka Likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem ir speciālais likums, bet kriminālprocesa likums ir vispārējais likums, un vispārējā tiesību norma ir spēkā tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma (likums Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību).

Jāatgādina, ka saskaņā ar likuma Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 22.pantu ir noteikts, ka masu informācijas līdzeklis var nenorādīt informācijas avotu. Ja persona, kura sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī, šī prasība redakcijai ir saistoša.

Lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses, tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu. Bez tam šā likuma 27.pants paredz atbildību par informācijas avota noslēpuma izpaušanu, žurnālista pienākumu izpildes traucēšanu vai šā likuma 7.pantā noteiktās informācijas publicēšanu vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Advokāta atbalsta biedrība aicina Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāju, izskatot sūdzību, atcelt tiesneša akceptēto lēmumu par kratīšanas izdarīšanu kā juridiski nepamatotu un pretlikumīgu.

Ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Arvīda Kalniņa kungs būtu aicināms  dot novērtējumu Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurores I.Minajevas, kuras pienākumos ietilpst likumu ievērošanas uzraudzība, rīcībai.


Ar cieņu,

Advokātu atbalsta biedrības vārdā
Valdes priekšsēdētāja Maija Kalniņa

Rīgā, 2010. gada 13. maijā


*Pēc Latvijas Televīzijas žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā notikušās kratīšanas, Latvijas Televīzija vērsās pie Advokātu atbalsta biedrības ar lūgumu izvērtēt, vai nav noticis uzbrukums preses brīvībai un sniegt ieteikumus Latvijas Televīzijas kā sabiedriska medija turpmākajai rīcībai šajā jautājumā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas