Pīks stāstīja, ka viņam šī politiskā spēka lozungs par uzņēmējdarbības atbalstīšanu licies simpātisks, jo "cilvēki grib lielākas pensijas, pabalstus un algas, un ļoti daudzi joprojām nesaprot, ka to visu var sasniegt tikai tad, ja ir līdzekļi, un tos rada uzņēmējdarbība".
Šajā brīdī viņš nolēmis atgriezties politikā, vērojot notikumus pasaulē un ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ministru un EP deputāta amatā un līdzdarbošanos Eiropas koventā, un secinājis, ka Eiropas institūcijas arī attiecībā uz notikumiem Ukrainā un Krievijas darbībām reaģējušas gausi un kūtri.
"Joprojām daudzi Rietumeiropas kolēģi nezina, kā ir jārunā un kā ir jārīkojas - ātrāk un noteiktāk - ja ir runa ar mūsu lielo austrumu kaimiņu," teica Pīks, norādot, ka 2008. gada pavasarī Krievijas un Gruzijas briestošā konflikta laikā līdzdarbojies stingra ziņojuma tapšanā Eiropas Komisijas prezidentam, EP un Eiropas Padomes vadītājam saistībā ar nepieciešamo reakciju pret Krieviju.
"Varbūt es vēl varu būt noderīgs. Esmu pietiekami pieredzējis un pašpietiekams, man nav vajadzīga speciāli vieta, man ir, ko darīt, bet šajā gadījumā redzu, ka varētu dot kādu ieguldījumu," piebilda Pīks.
Viņš pašlaik nezinot, kāda pozīcija startējot EP vēlēšanās viņam būs, to izlemšot partijas valde.
Pīks astoņdesmitajos gados bijis kinorežisors, 1997.gadā ieņēmis kultūras ministra un 2004.gadā ārlietu ministra amatu, tajā pašā gadā ievēlēts par Eiropas Parlamenta deputātu. Iepriekš uz Saeimu kandidējis no dažādu partiju sarakstiem - LZS/KDS/LDP koalīcijas, Tautas partijas un partiju apvienības Par Labu Latviju, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.