Viņš šajā jautājumā līdz šim nesot dzirdējis skaidru uzstādījumu no pašreizējā Ministru prezidenta un topošās valdības veidotāja Krišjāņa Kariņa (JV). Smiltēns domā, ka arī sabiedrība sagaida skaidru atbildi uz šo jautājumu.
Minētā neskaidrība ir viens no iemesliem, kāpēc pagaidām nav iespējams runāt par konkrētiem kandidātiem uz amatiem valdībā. Taču pats galvenais tomēr esot vispirms vienoties par darāmajiem darbiem, izveidojot topošās valdības deklarācijas projektu, un pēc tam jau varētu sākt runāt par konkrētiem kandidātiem uz ministru amatiem.
"Mūsuprāt, būtu jāizrunā katrā atbildības jomā paveicamais, kādas garantijas šim paveicamajam nāk līdzi, proti, vai mēs ierakstām memorandā konkrētus budžeta ciparus vai procentuālos pieaugumus, par kuriem mēs varam vienoties, ka tās tomēr ir prioritātes, un tad mēs ejam tālāk pie atbildības jomām, un tad - jau pie uzvārdiem pašā finālā," skaidroja Smiltēns.
Viņš pagaidām atturējās paust AS viedokli par to, vai politiskais spēks ir apmierināts ar tam piedāvātajiem ministru portfeļiem, jo vispirms esot jāizveido valdības deklarācija. "Mums nav neviena joma, kuru mēs teiktu, ka mēs gribam vei negribam uzņemties. Mums ir svarīgi izrunāt potenciālās koalīcijas ietvaros, ko mēs šajās konkrētajās jomās vispār fiziski varam izdarīt un ko partneri arī respektē," klāstīja Smiltēns.
Kā ziņots, topošās koalīcijas politiskie spēki "Jaunā vienotība" (JV), AS un Nacionālā apvienība (NA) šonedēļ sāks veidot nākamās valdības deklarāciju. Pagājušajā nedēļā potenciālie partneri parakstīja sadarbības memorandu, taču ministru krēslu dalīšana tika atlikta līdz valdības deklarācijas uztapināšanai.
Līdz šim izskanējušajā piedāvājumā AS jaunajā koalīcijā pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats.