Iepriekšējais rīcības plāns paredzēja šai teritorijai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) papildus piesaistīt nedaudz vairāk kā 52 miljonus eiro, lai īstenotu degradēto teritoriju sakārtošanas projektus un nodrošinātu uzņēmējiem nepieciešamo infrastruktūru. Gerhards pastāstīja, ka par 43 miljoniem eiro projekti jau ir īstenoti, piesaistot 66 miljonus eiro privāto investīciju. Tas dos iespēju izveidot ap 1000 jaunām darba vietām. Aizvadītajā periodā ir pieņemts arī likums par Latgales speciālo ekonomisko zonu, kas kopš 2017. gada pastāv līdzās agrāk izveidotajai Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai. Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā jau ir atbalstīti 11 projekti, kā rezultātā radītas ap 100 jaunām darba vietām.
Lūgts komentēt īpašo atbalstu Latgalei un Alūksnes novadam, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis Dienai sacīja: "Esmu ar abām rokām par. Latgalei šāda rīcības plāna atbalsts ir nepieciešams. Taču tam ir jābūt sākumam. Jaunajai Saeimai un valdībai vajadzētu domāt par šādu plānu arī citām teritorijām, bet tas nevar ietekmēt atbalstu Latgalei." Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits preses konferencē sacīja, ka Latgales rīcības plāna mērķis bija mazināt reģionālās atšķirības un veicināt ekonomisko izaugsmi arī šajā teritorijā, kurā ir augstākais bezdarba līmenis. Kopš 2000. gada Latgale esot zaudējusi 75 000 iedzīvotāju.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 19. septembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!