Šādu pārliecību aģentūrai BNS pauda socioloģisko pētījumu kompānijas Latvijas fakti direktors Aigars Freimanis.
Savukārt politologs Juris Rozenvalds uzsvēra, ka šādai diskusijai par Valsts prezidentu jēga būtu tagad, bet rudenī jau pēc prezidenta vēlēšanām tā būs pārāk abstrakta.
Freimanis norādīja, ka Āboltiņai jau pirms iniciatīvas veidot šādu padomi vajadzējis izzondēt, vai iecerētās sabiedrības autoritātes būs ar mieru tajā darboties, piemēram, vai to bija gatava darīt eksprezidente Vaira Vīķe–Freiberga.
“Tā bija pašpārliecinātība par savu morālo pārākumu, tā bija Vienotības vēlme uzņemties procesa līdera lomu un dabūt klāt sabiedrības atbalstu,” pastāstīja sociologs. Viņaprāt, apvienība par to izšķīrās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) īpašās lomas dēļ koalīcijā.
ZZS aicinājumu Vienotībai izvēlēties varas centru sarunām par Valsts prezidenta amata kandidātu viņš nodēvēja par elegantu spērienu, jo ZZS ķircinās par to, ka "Vienotībā" varas centri ir vairāki.
Turpretī Rozenvalds pauda viedokli, ka diskusijas par to, ko iedzīvotāji sagaida no Valsts prezidenta, būtu nepieciešamas. Tomēr tās labāk organizēt tagad, nevis rudenī, kad jaunais Valsts prezidents jau būs ievēlēts. Viņaprāt, rudenī šāda diskusija būs abstrakta un vispārīga.
“Par ko diskutēs rudenī? Par to, kas būtu noderīgs pēc četriem gadiem?” jautāja eksperts.
Viņaprāt, diskusijas pamatā jābūt jautājumam, kāpēc atkārtoti atbalstīt vai neatbalstīt esošo prezidentu Valdi Zatleru.
Jau ziņots, ka sabiedrisko padomi par Valsts prezidenta izvēlēšanās kārtību plānots veidot rudenī, žurnālistiem otrdien sacīja Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņa.
Viņa paskaidroja, ka šajā padomē, pēc viņas domām, jāpiedalās visiem politiskajiem spēkiem un visiem to līderiem, ko Āboltiņa arī cer noorganizēt. Pašlaik, padomi veidojot neilgi pirms prezidenta vēlēšanām, tās diskusijas var tikt politizētas. Viņa uzsvēra, ka padome neizvirzīs konkrētus kandidātus, bet gan diskutēs par prezidenta izvēlēšanas procesu.