Viņasprāt, ekspertiem jāizšķiras starp diviem finansēšanas modeļiem: valsts budžeta dotācijas, kā pašlaik, vai arī abonentmaksām. Taču jebkurā gadījumā pašlaik svarīgākais jautājums esot, par ko sabiedriskajiem medijiem piešķir valsts dotāciju, tā liekot noprast, ka pašreizējie kritēriji nav pietiekami skaidri.
Šīs nedēļas sēdē vairākkārt tika norādīts, ka pašreizējā situācija, kad sabiedrisko mediju finansējums ir neprognozējams un atkarīgs no ikgadējiem politiskiem lēmumiem, mediju budžetus var padarīt par politiska spiediena instrumentu. LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts nenoliedza, ka mediju vadībai par finansējumu jācīnās sarunās ar politiķiem un arī šīgada finansējums esot izcīnīts, balansējot uz ētikas robežas. Tomēr pie vienota kopsaucēja, kā LTV un LR finansēt turpmāk, eksperti darba grupā nenonāca. Piemēram, deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK) pieļāva iespēju ieviest eksperimentālu abonentmaksu niecīgā apjomā, taču darba grupas vadītāja Ingrīda Circene (JL) bija kategoriska pret šādu iespēju, norādot, ka tas būtu «bīstams eksperiments». Arī LU profesore Inta Brikše pieļāva, ka abonentmaksu jautājumā «vilciens jau ir aizgājis». FM kritizētais fiksētais finansējuma apjoms, kas varētu padarīt mediju budžetus neatkarīgākus no politiskiem lēmumiem, vairāk netika apspriests.
Dz.Kolāts rosināja apsvērt iespēju no lēmumu pieņemšanas procedūrā par sabiedrisko mediju budžetu izslēgt FM un tos uzreiz skatīt ja ne uzreiz Saeimā, tad valdībā. Tādējādi būtu vismaz kopīgs koalīcijas lēmums par sabiedrisko mediju finansēšanu. Otrs Dz.Kolāta rosinājums bija grozīt normatīvos aktus, lai sabiedriskie mediji varētu pretendēt uz Eiropas Savienības līdzekļiem investīcijām. Lai arī citās Eiropas valstīs tas esot iespējams, Latvijā sabiedriskie mediji uz šī finansējuma saņemšanu pretendēt nevarot.
Atsevišķi darba grupas locekļi pieļāva iespēju, ka sabiedriskajiem medijiem nacionālā pasūtījuma programmās būtu jāatsakās no reklāmām. Tomēr Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) vadītājs Ģirts Ozols norādīja, ka tuvākajā laikā sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus nav iespējama, turklāt, lai arī juridiski LTV un LR skaitās reklāmas tirgus dalībnieki, realitātē tie neesot nozīmīgi spēlētāji un LRA dati liecinot, ka sabiedrisko mediju reklāmas cenas kritušas straujāk nekā komercmedijiem.