Uz tikšanos Valsts prezidents Vējonis bija uzaicinājis abus premjera kandidātus – Gobzemu, kura pārstāvētā partija, tāpat kā Jaunā konservatīvā partija (JKP), Saeimā ieguva 16 vietas, un Attīstībai/Par! premjera kandidātu Arti Pabriku. "Diemžēl partijas nespēja iepriecināt prezidentu un piedāvāt iespējamo vairākuma valdības modeli," paziņoja Vējonis. Pagājušajā nedēļā prezidents intervijā LNT 900 sekundes sacīja: "Protams, man ir plāns B, kas partijām varētu nepatikt. 26. novembris ir kritiskais brīdis – ja viņas nespēs vienoties, tad tām tādas tiesības vispār netiks dotas."
Neziņa par pielaidi
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens uzskata, ka Gobzema nominēšana varētu būt plāns B. "Raimonds Vējonis šobrīd ir viens no visinformētākajiem cilvēkiem valstī," teica Ikstens. Atsaucoties uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša interviju laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze, politologs secinājis, ka Gobzemam, iespējams, varētu būt problēmas ar pielaides saņemšanu. SAB turpina pārbaudi, jo Gobzems iepriekš nav strādājis ne valdībā, ne Saeimā, tāpēc viņam pielaide nav bijusi. Ikstens Dienai pieļāva, ka Vējonis par pielaides saņemšanas grūtībām varētu būt informēts, taču "viņš nevēlas uzņemties soģa lomu, bet ļaut to izdarīt partijām". Savukārt KPV LV tādā gadījumā to varētu iztulkot kā vēršanos pret sevi un teikt, ka tiek vajāta. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdis Juris Jurašs (JKP) savukārt uzskata: "Ja Valsts prezidents ir uzticējis Gobzemam valdības veidošanu, tad var secināt, ka viņa rīcībā ir kaut kāda informācija [par iespēju saņemt pielaidi], jo vadīt valdību bez speciālās pielaides būtu maksimāli sarežģīti." Arī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars sacīja – ja prezidents nominējis premjera kandidātu bez pārliecības, ka viņš saņems pielaidi, tas būtu ļoti nopietns risks valsts reputācijai.
Savukārt Gobzems paziņoja, ka pielaižu izsniegšanas kārtība Latvijā tikšot mainīta, jo šis regulējums neesot demokrātisks. Tādā gadījumā neviens jaunais politiķis, kas nav bijis valdībā vai Saeimā, sākumā nevarētu pretendēt uz vadošajiem amatiem. "Ļoti iespējams, ka Maizīša kungs ir ķīlnieks šai situācijai. Viņam ir jāliek galdā fakti, kāpēc ir vajadzīgs tik ilgs laiks," turpināja Gobzems, būdams pārliecināts, ka pielaidi saņems.
Ikstena uzmanību piesaistījis arī Gobzema pagājušajā nedēļā teiktais, ka KPV LV vēlētāji neiebilstu pret Saskaņas aicināšanu valdībā, taču tas pašlaik neesot reāli. Gobzems domā, ka savilktās līnijas šķeļot sabiedrību. NA priekšsēdis Dzintars uz to reaģēja, aģentūrai LETA raksturojot Gobzema teikto kā satraucošu signālu. Ikstens pieļāva, ka arī tā "varētu būt augsnes gatavošana". Viņaprāt, to var uztvert kā zīmi, ka, iespējams, nāksies meklēt trešo kandidātu, kas varot arī nebūt Pabriks, bet varbūt kāds cits no šīs partijas līderiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 27. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Zolitūdes upuru tuviniekus "uzmeta"
KO SOLĪJA UPURU TUVINIEKIEM?
Napoleons