Saeima janvāra sākumā aicināja EM sagatavot normatīvos aktus, kas paredzētu atcelt OIK no 31. marta, tomēr Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas. Tādēļ valdība nolēmusi nevirzīt priekšlikumus par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.
EM ziņojumā valdībai norādīti riski, ar kādiem jārēķinās, ja OIK tiktu atcelta no šā gada 31. marta. Kā vienu no riskiem ministrija norāda iespējamās tiesvedības. "Saistībā ar valsts atbalstu ir paredzami tiesvedības riski par investīciju aizsardzību, kā arī Satversmes tiesā. Minētos tiesvedības riskus var būtiski samazināt, paredzot kompensācijas mehānismus, ilgāku pārejas periodu vai konstatējot tādus būtiskus apstākļus, kas ir par pamatu šādu risinājumu ieviešanai," pauda ministrijā.
Premjers žurnālistiem uzsvēra, ka iespējamā tiesvedību summa esot ap vienu miljardu eiro.
Tāpat gan premjers, gan ekonomikas ministrs akcentēja, ka tik pēkšņa OIK atcelšana var rezultēties nevis ar elektroenerģijas rēķinu krišanos, bet tieši pretēju efektu, proti, elektroenerģijas cenas pieaugumu par 15%, kā arī siltumenerģijas tarifu pieaugumu par 20–40%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 27. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
realitāte
brālis Teodors
Štrunts par bitēm>Logičeskijs