Viņš atzina, ka pašlaik Latvijai veiksmīgā ražošanas un eksporta dinamika agrāk vai vēlāk nonāks situācijā, kad pietrūks ražošanas jaudu, kā arī kvalificētu speciālistu un cilvēku darba tirgū. "Mēs varam nonākt situācijā, ka japāņi no mums pirktu vēl un vēl, bet mēs nevaram saražot. Līdz ar to jau pašlaik ļoti svarīgas ir investīcijas ražojošajās un eksportējošās nozarēs. Tas pats attiecas uz darbinieku kvalifikāciju un profesionālās izglītības līmeni. Tur situācija ir katastrofāla. To var glābt tikai ļoti nopietnas un radikālas izmaiņas," norādīja Kampars.
Ministrs sacīja, ka otrs lielākais risks ir saistīts ar pirmo, un tie ir Latvijā objektīvi ierobežotie finanšu resursi. "Viens ceļš ir investīciju piesaiste, bet te savā starpā pasaulē konkurē visas valstis, pat bagātākās. Latvijā kaut kāda pozitīva tendence ārvalstu tiešajās investīcijās parādās, bet tā noteikti nebūs pietiekama. Līdz ar to man pilnīgi ģeniāla liekas Vācijas pieredze pēc kara, kur Maršala plāna ietvaros amerikāņi Vācijai iedeva naudu un tika finansētas nozares, kas Vācijai likās perspektīvas," pastāstīja Kampars.
"Valstij tagad uz Latvijas Garantiju aģentūras bāzes, kurai ir liela daļa šādu funkciju, vajadzētu sākt domāt par šādu banku. No otras puses, notiktu resursu piesaiste, pārdodot to pašu "Latvijas Mobilo telefonu" un "Lattelecom". Ja sākotnēji tiktu iegūti, piemēram, 500 miljoni eiro, tas būtu pietiekams resurss tālākām aktivitātēm. Lielākā problēma, ko mēs tagad redzam, – pat tiem uzņēmējiem, kuriem ir ļoti labas idejas, nav finansējuma, jo bankas pašlaik viņus nekreditē. Līdz ar to valsts varētu veikt intervenci riska kapitāla tirgū. Manuprāt, tas būtu viens no saprātīgākajiem veidiem, kā stimulēt ražošanas attīstību," klāstīja Kampars.
Viņš arī minēja, ka jau tuvākajā laikā ir jāieliek pamati nākotnei enerģētikas jomā. "Pamatdokuments mūsu tālākajai enerģētikas politikai ir jāsāk ne vēlāk kā nākamā gada sākumā. Nedarot neko, viss notiks pēc [Krievijas gāzes eksporta monopoluzņēmuma] Gazprom prāta," teica Kampars.
Runājot par pirmajiem darbiem, kas jaunajam ekonomikas ministram būtu jādara, Kampars norādīja, ka vispirms noteikti jāparaksta vienošanās starp Baltijas valstīm enerģētikā. Viņš vēlētos redzēt arī saprašanās memorandu starp Ekonomikas un Finanšu ministriju par attīstības bankas izveidi – soļiem un laika grafiku, bet trešais svarīgais darbs būtu pie tā, lai koncepciju par valsts kapitāldaļu pārraudzību realizētu likumos un ieviestu dabā. "Tie ir soļi, kas jau ir sagatavoti, un vienkārši ir jābūt politiskai gribai tos virzīt tālāk," piebilda Kampars.