Ķīlis skaidro reformu plānu augstākajā izglītībā

Kā vienmēr - skaistas frāzes bez seguma. PSRS tika paziņots, ka 1980. g. visi dzīvos komunismā. Ķilis turpina tādā pašā garā.

Penterējums, kas zīmē gaišu nākotni, kad nu tik viss būs, ja tikai gribēsim... Bet kā radīsies nauda? Ak tā, no apvienošanas un slēgšanas. Un vai tā ideja, ka visiem jāstrādā savā apgūtajā specialitātē, kaut kā neož pēc sociālisma? Būs bezmaz norīkojums darbā pēc studijām - ar naudas atmaksāšanas pātagu. Kaut kā aizmirsies fakts, ka pašreiz pieprasītāko profesiju pirms neilga laika vispār vēl nebija. Un ja nu nav tai profesijā darba - tad ko, sēdēt bezdarbniekos vai tomēr pārmesties uz ko citu? Un cik maksās absolventu izsekošana, kuram ir vai nav jāatmaksā studiju nauda?

'Nav reformas' 'atajam ... PIEKRITU PROBLEMU ESAMIBAI AKTUALAM UN PASREIZEJAM SALIDZINAJUMAM, BET ..palasi un padoma par Ministra reformas merkiem ari ... ... Prieks mineto problematisko finansejumu atrisinasanu tiek proponeta KONSOLIDACIJA, SELEKCIJA/IZVELE KVALITATISKAI PROGRAMMAI un to INTEGRACIJA AR TEHNOLOGIJU UN attiecigo RUPNIECIBU utt.!!

Papriekšu, lai uzraksta, apspriež IZM un tad sāk mētāt tekstus...

Tas nav plāns. Tās ir idejas, kam nav ekonomiskā seguma. Šādas un vēl labākas idejas, vēlmes ir skanējušas arī pirms RĶa. Sk.http://www.diena.lv/kd/eksperti-blogeri/manami-skaidri-centieni-manipulet-ar-sabiedribas-apzinu-13979143 Tie, kas pārrauga nozari, zina, ka, saskaņā ar Eurostat datiem, augstākās izglītības finansējums Latvijā 2009.gadā bija 0,79% no IKP, kas bija pusotras reizes mazāks nekā vidēji Eiropā – 1,22% no IKP Eiropā un 2,7 reizes mazāks nekā bieži pieminētajās Ziemeļvalstīs, piemēram, Somijā. Ja šī atšķirība varbūt nešķiet pārlieku liela, tad ir jāatceras arī salīdzinošās viena studējošā izmaksas, kas, piemērojot pirktspējas standartu, 2009. gadā atbilda aptuveni 2800 eiro, turklāt Latvija ir vienīgā no Eiropas valstīm, kurā viena studējošā izglītošana izmaksā lētāk nekā viena skolnieka izglītošana, sastādot tikai 0,77 no skolnieka izmaksām. [..] 3. Vienai no Latvijas universitātēm ir jāiekļūst pasaules augstskolu top 100. Lai saprastu šīs ieceres absurdumu, ir jāaplūko publiskotie top 100 universitāšu budžeti. Tā, viena no mums tuvākajām ir Berlīnes Humbolta universitāte, kura Times Higher Education reitingā bija 99.vietā. Humbolta universitāte ik gadu no valsts saņem aptuveni 330 miljonus eiro vai aptuveni 213 miljonus latu. Pirmajā brīdī varētu pat šķist, ka Latvijas augstākā izglītība varētu aizsniegt šo rādītāju, jo runājot par augstāko izglītību tika pieminēts pat visai līdzīgs finanšu resursu apjoms – 215 miljoni latu (http://www.diena.lv/latvija/politika/kilis-keries-pie-jomas-kura-gada-ieplust-215-miljoni-latu-13968306). Tomēr ir viena nianse - tieši studiju procesa nodrošināšanai valsts piešķir aptuveni 55 miljonus latu gadā, pārējo summu IZM veido, ar vieglu roku pieskaitot privāto finansējumu un pierēķinot ES finansēto projektu līdzekļus. Speciālisti Latvijas augstskolās strādā par divas līdz četras reizes mazāku atalgojumu, salīdzinājumā ar Eiropas universitāšu mācībspēku atalgojumu, pamatojoties uz patriotismu un izjūtu par Latvijas kopējo situāciju. Ja docētāji un lektori savas aizrautības un mīlestības pret pārstāvēto nozari dēļ nedomā par atalgojumu, tad nozarēs, kur mācību un izpētes process saistīts ar nopietniem laboratorijas darbiem, situācija, iespējams, ir daudz sarežģītāka. Ja augstākās izglītības pārraudzītāji cer kļūt par pasaules topa augstskolas turētājiem, tad ir jārēķinās ar pilnīgi citiem nosacījumiem un prasībām. Piemēram, par tādu atalgojumu, kādu LMA saņem pasniedzēji, augstākā līmeņa ārvalstu pasniedzējus piesaistīt nav iespējams. Aigars Bikše. Diena.

Lūk, ko saka mans pasniedzejs:http://infoagentura.wordpress.com/2012/11/22/arturs-prieditis-augstskolas-javerte-pec-diviem-kriterijiem/

Izrādās, ka Ķīlim ir arī kāds plāns. Kam tik viņš, izrādās, to nav priekšā stādījis un pakaļā bāzis. Bet, kad jau pats dabūjis no rektorētaju mafijas tūplī, tad nu beidzot kautko izpļurkst arī publiski. Bet tas nav plāns, tā ir ļoti vāja attaisnošanās par visiem debīlismiem, ko šis brille te ir pastrādājis.

Viennozīmīgi saku JĀ reformai augstākajā izglītībā!!! Esmu beigusi LU, atceros lekcijas, nodarbības-bija aizpildīta visa diena (ar retiem izņēmumiem). kas notiek tagad??? Mans bērns studē RTU. Zināmu apsvērumu dēļ nesaukšu uzvārdu, jo diploms jāiegūst, BET- 4.kursā sākās pusgadu prakse un šajā laikā ielikta viena lekcija 1-2 dienas nedēļā! Vai tad ir normāli? Vai šāda studenta mācīšana ir adekvāta studiju maksai (kas nemainās ar iepriekšējiem gadiem, kad lekcijas bija vairākas dienas (arī ne pilnu nedēļu) un uzskatāma par kvalitatīvu studiju programmu? Manā ieskatā tā ir apzināta laika vilkšana, lai RTU iegūtu papildus maksu par faktiksi neko nedarīšanu un savu pienākumu nepildīšanu. Un tad vēl tās lekcijas puskrievu valodā, kur lielai daļai divdesmitgadnieku ir problēmas kaut ko saprast! Tieši šo apsvērumu dēļ 100% atbalstu ministru!

Jā..... bija vērts paklausīties, bet līdz galam nespēju izturēt. Ķīlis malacis, ka savā histērijā skustināja to mafiozo rektoru struktūru. Bet idejas un mērķa Ķīlim nav nekāda. Idejau un mērķim vajadzētu būt atbilstošas kvalitātes un kvantitātes speciālistu sagatavošana Latvijas tautsaimniecībai. Tie četri, ko Ķīlis min nav nekādi mērķi. Tie varētu būt ceļi, ka mērķi sasniegr. Bet Ķīlis savu murgu ir prikšā stādījis un pakaļā bāzis visiem kas vien nākuši pretī pa ielu. Tas ir riktīgs āksts. Pat sakarīgi izteikties neprot. Riktīgs padlatvijas proefesorētājs.

Dobro!Strādā!

Vai sabiedrība maz spēj iedomāties, kāds skandāls sāksies tad, kad reāli notiks programmu dublēšanās novēršana (jo, piem., politoloģiju māca nezin cik valsts augstskolās, komunikācijas specus sagatavo nezin cik valsts augstskolās, mediķus - divās valsts augstskolās, pedagogus - nezin cik valsts augstskolās)? Vai sabiedrība ir gatava milzu skandālam, kad sāksies augstskolu apvienošana? Vai sabiedrība ir gatava vēl briesmīgākam skandālam, kad samazinās augstskolu administrāciju, tai skaitā rektoru, prorektoru, kancleru, grāmatvežu, juriskonsulu utt. atalgojumu, komandējumu izmaksas, kabinetu remontizmaksas un citas valsts naudas tērēšanas faktus? Vai sabiedrība ir gatava baisam skandālam, kad atlaidīs Rektoru padomi, AIP ar pensionāriem, kam tikai jāsaglabājas amatā? Vai sabiedrība ir gatava visbriesmīgākajam skandālam Latvijas vēsturē, kad pie atbildības sauks tos ierēdņus, kas pieļāva tik nelietderīgu valsts naudas izsaimniekošanu desmitiem valsts augstskolās, simtiem visādās programmās? Tas, ap ko tagad tik traki cepas, ir tikai ziediņi - apjausts tikai studiju programmu skaits!

skaidrot to kā nav? Multfilmas jau nav plāns, beidz ķīli tērēt nodokļu maksātāju naudu, ej lasi labāk lekcijas un parādi kā zinātnē jāstrādā, lai būtu scopus publikācija. tur ar muldēšanu būs par maz...