Diena jau vairākkārt rakstījusi, ka KPV LV decembrī notika divas pilnsapulces. Pie varas šobrīd ir 6. decembrī ievēlētā valde, kuras vēlēšanās piedalījās samērā neliels partijas biedru skaits, savukārt UR jau divreiz atdevis pārstrādāšanai 12. decembra pilnsapulces dokumentus, norādot uz daudzām nepilnībām tajos, kaut arī uz sapulces sākumu bija reģistrējušies ievērojami vairāk biedru nekā 6. decembrī. Tādējādi šobrīd partijas valdē ir seši cilvēki, bet tās priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs ir Artūrs Vējš. Abās sapulcēs par līderi ievēlētais Rolands Millers atteicās kļūt par 6. decembrī ievēlētās valdes priekšsēdētāju.
Dod 48 stundas
"Latvijas politikā pastāvošā prakse slēgt šāda veida koalīcijas līgumus ir pretrunā ar labas pārvaldības un varas dalīšanas principiem. Šāda veida līgumi praksē būtiski apgrūtina Saeimas deputātu iespējas paust savu pārliecību un balsot pēc sirdsapziņas, būt objektīvi kritiskam gan pret valdības darbu kopumā, gan vērtējot atsevišķu ministru veikumu," uzsver KPV LV pašreizējā valde, kuras sastāvā nav neviena Saeimas deputāta un ministra. Tāpat valde paziņojusi, ka uzdevusi partijas Saeimas frakcijai 48 stundu laikā informēt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) par to, ka partija ir atsaukusi savu parakstu, savukārt frakcija par sava paraksta atsaukšanu vai saglabāšanu lemj patstāvīgi. Tomēr frakcijas paraksta neatsaukšana tiks uzskatīta par frakcijas atteikšanos pildīt partijas programmu, norāda valde.
KPV LV pašreizējās valdes loceklis Toms Andersons skaidro, ka koalīcijas līgumu noslēguši cilvēki, kuru vairs nav ne frakcijā, ne partijā (Artuss Kaimiņš, Atis Zakatistovs), tāpēc šie paraksti jāatsauc. Valdes rīcībā esot audioieraksts, kurā kāds frakcijas deputāts runājot par balsu pirkšanu, un šo ierakstu plānots nodot tiesībsargājošajām iestādēm. Kamēr tas nav noticis, Andersons Dienai precīzākas ziņas nesniedza. Viņš apgalvo, ka ir aicinājis gan rakstiski, gan mutiski uz sarunu frakcijas nesen ievēlēto vadītāju Māri Možvillo, taču bez rezultāta, jo frakcijas deputāti esot vēlējušies, lai katru uz pārrunām uzaicina individuāli. Jautāts par ministru nākotni valdībā, ja netiks noslēgta jauna vienošanās, Andersons izteicās, ka tas ir premjera uzticības jautājums. "Ministriem ir iespēja palikt valdībā. Jautājums ir, vai partijai būs frakcija," viņš teica. Tāpat valdes loceklis norādīja, ka sabiedrības uzticība partijai esot maza tieši tāpēc, ka netiek pildīti priekšvēlēšanu solījumi.
Možvillo Dienai izteicās skarbi: "Šādu lēmumu nepieņem pie veikala, stiķējot aliņam." Viņam nav pārliecības, ka lēmums pieņemts, skaidri apzinoties apstākļus, un valde nav konsultējusies ar Saeimas frakciju. Frakcijas viedoklis tikšot pieņemts trešdienas sēdē. "Koalīcijas līgums ir spēkā, un valde var lūgt atsaukt frakcijas parakstu, bet ne piespiest. Tā ir frakcijas kompetence," teica Možvillo.
Millers vairs nekandidēs
Pretrunīga informācija vakar izskanēja arī par jaunas pilnsapulces rīkošanu. Labklājības ministre, Saeimas deputāte Ramona Petraviča preses konferencē pavēstīja, ka Saeimas frakcija neatzīst KPV LV valdi un uzskata to par neleģitīmu. Viņa arī teica, ka ir savākti ap 100 biedru parakstu, lai sasauktu jaunu partijas biedru sapulci. Taču no Andersona teiktā izriet, ka 20. februārī pilnsapulci sasauks pēc pašreizējās valdes iniciatīvas.
Tikmēr jau trešo reizi UR iesniegti dokumenti, ko pieņēma 12. decembra pilnsapulcē. Tajā par partijas priekšsēdētāju ievēlētais Rolands Millers Dienai apgalvoja, ka 6. decembra sapulces protokola izraksts, uz kā pamata UR pieņēma lēmumu reģistrēt valdi, esot "puspatiess" un viņš to jau apstrīdējis UR un vērsies arī Valsts policijā. Millers uzskata, ka šobrīd notiek partijas graušana, par ko liecinot tas, ka daudzi viņam pazīstami cilvēki uzrakstījuši iesniegumu par izstāšanos. Viņš atzīst, ka ir piedalījies 6. decembra sapulces organizēšanā un jūtas atbildīgs par to, kas notiek šobrīd, tomēr norāda, ka šajā sapulcē piedalījusies "maza saujiņa" biedru. Millers plāno piedalīties 20. februāra sapulcē, bet uz amatiem vairs nekandidēs, jo esot cerējis izveidot komandu, bet pēc pēdējiem notikumiem vairs nesaskata iespēju tādu izveidot.
Premjers Kariņš vakar pēc Sadarbības padomes sēdes izteicās, ka esot grūti saprast KPV LV iekšējo darbību, bet jebkura valdība balstās uz deputātu balsīm, un KPV LV Saeimas frakcija ir izteikusi gatavību valdību atbalstīt. Arī pārējo koalīcijas partneru pārstāvji izteicās, ka valdības stabilitāti uzskata par svarīgu un rēķinās, ka KPV LV frakcija to atbalstīs.
Jāatgādina, ka KPV LV saņem valsts finansējumu – 643 369 eiro gadā.