Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Neiekļūt A/P slazdā

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Zolitūdes ēna

Arī pašiem A/P kandidātiem savstarpēji ir nācies smagi konfliktēt, piemēram, Zolitūdes traģēdijas un gāzes jautājumā. Lielākais konflikts starp J. Pūci un D. Pavļutu bija 2013. gadā, kad D. Pavļuts uzskatīja, ka zaļā enerģija, kas tagad A/P programmā minēta vairākkārt, ir pārāk dārga. Šī atziņa parādījās kontekstā ar faktu, ka Vienotība tur aizdomās D. Pavļutu saistībā ar viņa sarunām ar Gazprom. Tolaik Diena rakstīja: "Turpinās aizkulišu cīņa starp ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un viņa valsts sekretāru Juri Pūci. Pavļuta un Pūces konflikts ir sācies, kopš Pavļuts nonāca ministra amatā. Pavļuts jau sen ir deklarējis, ka vēlas citu valsts sekretāru. Pirms pusgada ministrs pat sūdzējās policijai, ka Pūces vadītā iepirkumu komisija viltojusi dokumentus. Šonedēļ Pavļutam kārtējo reizi pavērās iespēja no Pūces atbrīvoties, iekārtojot viņu Satiksmes ministrijā, bet neveiksmīgi. Pūce pateica nē. Solvita Āboltiņa skaidroja, ka Pūce ar Pavļutu nevar sadzīvot, jo valsts sekretārs vēlas turpināt iepriekšējā ekonomikas ministra Arta Kampara nosprausto kursu obligātā iepirkuma kvotu dalīšanā, bet Pavļuts nevēlas, jo zaļā enerģija sanāk pārāk dārga. Raidījums Nekā personīga vēsta, ka pirms pusgada ministrs paziņoja par nodomu samazināt maksu par obligāti iepērkamo zaļo enerģiju. Neilgi pēc tam sākās baumu vilnis par Pavļuta centieniem Gazprom labā.[..] Vienotība tur aizdomās Pavļutu, ka viņš nestrādā valsts interesēs, bet sācis pats savu spēli ar Gazprom. Aizdomas radījusi Pavļuta pērnā gada vizīte Krievijā. Ministra pavadošās personas stāstījušas, ka pēc oficiālajām sarunām ar Gazprom eksporta vadītāju Alekseju Medvedevu un Krievijas enerģētikas ministru Aleksandru Novaku Pavļuts esot uz vairākām stundām ieslēdzies slepenā istabā ar Gazprom darbiniekiem. Par šo sarunu saturu ministrs savu priekšnieku Dombrovski neesot informējis."

Jāatgādina, ka 2013. gada novembrī J. Pūce atkāpās no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata saistībā ar aizdomām, ka viņu ietekmējusi būvfirma RE&RE, kas būvēja Zolitūdē sabrukušo veikalu Maxima. Proti, izskanēja ziņas, ka J. Pūces sievas vadītā organizācija Ascendum saņem ziedojumus no RE&RE. J. Pūce vēlāk noliedza, ka tādējādi viņš pastarpināti atrodas RE&RE ietekmē. Viņš uzsvēra, ka neesot bijis būvnieku ietekmēts, tomēr, lai būtu vieglāk ar pārmetumiem cīnīties, nolēma atkāpties.

2015. gadā D. Pavļuts kā bijušais ekonomikas ministrs teica, ka "neviena amatpersona nevar norobežoties no morālas līdzatbildības par tāda mēroga nelaimi, kas notikusi tās pilnvaru laikā, kā Zolitūdes traģēdija". Iespējams, tāpēc, lai netiktu atgādināts par būvniecības kvalitātes trūkumiem deviņus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas, A/P programmā saistībā ar būvniecību galvenokārt tiek runāts par "Latvijas ekonomikas sildīšanu ar plašiem būvniecības darbiem" (māju siltināšanas un AER plāna kontekstā).

Saukļu aizsegā

Tagad D. Pavļuta pārziņā esošā Veselības ministrija cenšas pieņemt populistiski drudžainus lēmumus, kas realitātē neizpaužas nekā. Piemēram, D. Pavļuts A/P Facebook lapā reklamē, ka zāles ir kļuvušas lētākas. Jāatgādina, ka A/P savā programmā sola iestāties par visā Latvijā pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī par pieejamiem medikamentiem. Īpaši kuriozi tas izklausās kontekstā ar Katastrofu medicīnas centra vadītāja brīdinājumu, ka Latvijai ir tikai trīs mēnešu medikamentu rezerves. Arī Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta direktore Liene Cipule (JV) mudinājusi krīžu novēršanai laikus iesaistīt maksimālus resursus, kas atrodas veselības sistēmā – ambulatoro dienestu un privāto sektoru.

Kamēr D. Pavļuts un pārējie A/P vēlēšanu komandas locekļi ir rakstījuši vēlēšanu saukļus par sevi, diemžēl kliedzoši virsraksti par Latvijas medicīnas realitāti parādās teju katru dienu. Medikamentu pieejamības saukļu aizsegā paslepus tiek virzīti aptieku izvietojuma kritēriju jaunie noteikumi, kas pēc būtības medikamentu pieejamības jomā neuzlabos neko, drīzāk radīs pretēju efektu un nedaudz pārkārtos tirgu dažu korporāciju interesēs. D. Pavļuts steigā un bez citu ministriju saskaņojuma cenšas virzīt šos noteikumus Ministru kabinetā, neraugoties uz Latvijas Pensionāru federācijas iebildumiem un sašutumu. To pašu mēģināja darīt arī iepriekšējā ministre Ilze Viņķele, radot baumu vilni, ka tas notiekot Maxima grupas interesēs.

Kamēr tauta jūk prātā no apkures un elektrības rēķiniem, A/P kopā ar savu kolēģi D. Pavļutu, kam, kā iepriekš publiski izskanējis, ir bijušas īpašas attiecības ar Gazprom, plāno savā programmā doties "prom no gāzes apkures". A/P arī norāda, ka aizvadītajos desmit gados enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanai Latvijā nav uzbūvēts neviens nopietns vēja parks, saules paneļu parks vai gāzes terminālis, nerunājot par investīcijām jaunākās paaudzes risinājumos – ūdeņraža staciju un t. s. mazo atomelektrostaciju izveidē. Nav gan minēts, kādas ir Latvijas iespējas un spējas ko tādu uzbūvēt un cik tas maksātu.

Iespējams, pēc laika varam nonākt tādā pašā situācijā kā tagad, kad nākas nožēlot, ka ir paklausīts vispārējai sajūsmai par ēkas vai dzīvokļa gāzes apkures katliem un auto aprīkošanu ar gāzes iekārtām. Arī A/P programmā ir pausts par subsīdijām tikai nākamajai apkures sezonai, nevis visam nākamās Saeimas laikam.

Cik izlēmīgs ir Pabriks?

Vēlēšanu materiālos A. Pabriks sevi pozicionē kā izlēmīgu premjeru, izmantojot katru iespēju popularizēt sevi teju vai Džeimsa Bonda stilā. Viņš Latvijā tiekas ar Ukrainas prezidenta biroja padomnieku Oleksiju Arestoviču, kurš bija paudis, ka Latvijas iedzīvotājiem jāsāk dzīvot ar domu, ka karš noteikti būs. A. Pabrikam nācās pēc šī izteiciena mierināt Latvijas iedzīvotājus, ka nākotnē Latvijai būs jāsastopas ar Krievijas spiedienu, tomēr aizsardzības nozare neuzskata, ka sekos Krievijas iebrukums Latvijā.

A. Pabriks savā "antikariņa" video saka, ka viņa pienākums ir runāt tieši – nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Viņš esot atbalstījis K. Kariņu pirms četriem gadiem, jo bijis jānosargā valsti no populistiem, un kā "komandas cilvēks" krīzē premjeru neesot kritizējis. Tas gan nesakrīt ar A. Pabrika rīcību, domājot par aiziešanu no Vienotības, 2017. gadā viņš teica, ka Vienotības politiķiem trūkst ambīciju, tomēr partijā paliks, bet jau nākamajā vēlēšanu gadā izstājās, norādot, ka "lēmums nav bijis viegls, taču tam nevajadzētu būt pārsteigumam ne Vienotības oficiālajiem, ne neoficiālajiem vadītājiem". Tolaik viņš acīmredzot pārstāja būt komandas cilvēks, jo Vienotībai veltīja bargu kritiku par sīkumainību, intrigām un vēlmi par katru cenu saglābt vecos politiķus, kā arī aicināja Vienotību izbeigt Zaļo un Zemnieku savienības neizdarību piesegšanu.

A. Pabriks Latviju, iespējams, aizsardzības jomā nolēmis padarīt par Austrumeiropas Izraēlu – mums ir ienaidnieks, proti, Krievija (kā Izraēlai Palestīna), un valstij pakāpeniski drošības vārdā ir jāmilitarizējas. A/P ieskatā jau nākamgad tiek ieviests Valsts aizsardzības dienests, kas ļaus izvēlēties kādu no četriem dienesta veidiem. Tas būšot ne tikai drošāk attiecībā pret kaimiņvalsti Krieviju, bet arī izdevīgāk visa veida aizsardzības ekipējuma un ieroču tirgotājiem, jo būs jāaprīko visi jauniesauktie. Tas nozīmē apjomīgus valsts iepirkumus. Kamēr A. Pabriks teicis, ka Latvijai ir visas iespējas nostiprināties kā spēcīgākajai militārajai industrijai Baltijā, tikmēr ir vērts atgādināt D. Pavļuta vēl nesen pausto cerību: "Es negribētu, ka kļūstam par totalitāru valsti."

Lepoties nav iemesla

Pašreizējā A/P vēlēšanu kampaņa vairāk atgādina histērisku izlietā smelšanu. Apvienības pēdējie reitingi liek rīkoties, izvēloties arī primitīvus risinājumus, un acīmredzami partijas kampaņas veidotājiem radošuma ir pieticis tikai populistu virziena kopēšanā, jo pašu vadīto ministriju paveikto darbu saraksts izrādījies par īsu. Gluži otrādi – pelēko kardinālu šeftēšanās, azartspēļu klaja lobēšana, neveiksmes veselības jomā vai neveiksmes žoga celšanā uz robežas izslēdz iespēju runāt par apvienības paveikto K. Kariņa valdībā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas