Gobzems skaidro, ka nav pieradīts, ka A. Pabrika augstprātīgie un agresīvie izteikumi ir vērsti pret kādu konkrētu personu un ka būtu noticis kāda subjekta tiesību aizskārums. “Tā ir studenta iniciatīva, kurai juridiskus argumentus es neredzu,” uzskata advokāts, vērtējot E. Kolātes iesniegumu tiesā.Viņš arī norāda, ka A. Pabriks ir tieši tādā pat veidā, kā paudis savus aizskarošos izteikumus, arī atvainojies – publiski un vairākkārt, kas samazina iespēju viņu iesūdzēt tiesā. A. Gobzems domā, ka šādas lietas tiesām nevajadzētu izskatīt.
“Šoreiz mans personīgais viedoklis nesakrīt ar profesionālo, jo es uzskatu, ka no valsts amatpersonas šādi izteikumu nav pieņemami un tas aizskar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, bet diemžēl, vērtējot no profesionāla viedokļa, tiesiskie argumenti ir par labu ministram,” norādīja A.Gobzems.
LR raidījuma “Zināmais nezināmajā” veidotāja Elīna Kolāte tiesas ceļā cer atgūt samaksātos 50 latus par valsts nodevu un 100 latus kā atvainošanos par goda un cieņas aizskārumu. Jūrmalas pilsētas tiesas priekšsēdētāja palīdze Diāna Liepiņa pauda, ka pašreiz nekāds lēmums attiecībā uz E. Kolātes iesniegumu nav pieņemts.
"Dažkārt medijos dzirdama darba devēju atziņa, ka darbavietas ir, taču neviens negrib strādāt par piedāvāto mazo algu. Tomēr es uzskatu, ka bezdarbība ir daudzkārt sliktāka par mazatalgotu darbu kaut vai tāpēc, ka cilvēks nesēž četrās sienās un sevi vismaz ar kaut ko nodarbina. Pabrika izteikums, nosaucot tos, kas strādā par 100 latiem mēnesī, par muļķiem, liek domāt, ka labāk būtu nestrādāt nemaz," stāstīja E.Kolāte.
Arī viņai mēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir zem 100 latiem. E.Kolāte atzina, ka šādu ienākumu dēļ viņai nākoties no daudz kā atteikties. "Ja ministrs, kas daudziem ir autoritāte, nosauc cilvēkus ar maziem ienākumiem par muļķiem, esmu aizskarta. Protams, katrs var sacīt, ka viņam vienalga, ko teicis kāds ministrs, bet ažiotāža ap šo izteikumu norāda, ka nav vienalga - visi, kas kaut cik interesējas par notikumiem valstī, zina par "muļķu lietu". Arī man nav vienalga, un patiesībā uzskatu, ka ministram kaut kādā mērā būtu jāpriecājas par sabiedrības, šajā gadījumā - manu aktivitāti," pauda E.Kolāte.
Pati E. Kolāte pašlaik atrodas ārzemēs un stāsta, ka nekādu ziņu no Jūrmalas pilsētas tiesas nav saņēmusi. "To daru, lai parādītu, ka man nav vienalga, ko politiķi saka par sabiedrību. Es nepārdzīvošu, ja tiesā zaudēšu un pašlaik arī neplānoju tādā gadījumā tiesas spriedumu pārsūdzēt. Katrā ziņā tas ir labāk, nekā mētāt ar akmeņiem pa Pabrika logu." Viņa atzīst, ka lielākā nejēdzība šajā situācijā ir apstāklis, ka par prasības pieteikumu tiesā jāmaksā 50 latu, kas nozīmē, ka cilvēki ar niecīgiem ienākumiem nemaz nevar atļauties to izdarīt. E. Kolāte apstiprina publiski izskanējušo, ka viņas vienīgie ikmēneša ienākumi ir autoratlīdzība Latvijas Radio, kas nepārsniedz 100 latus.
Viņas mērķis, iesniedzot prasību, nebija panākt, lai tagad tā rīkotos visi, jo tā ir katra paša personīga darīšana, vai viņš ir aizskarts un vai viņam ir vēlēšanas kādu kaut kur iesūdzēt. "Taču domāju, ka mans gadījums varētu daudzus iedrošināt. Potenciālajam prasības pieteicējam gan ir jārēķinās ar to, ka, piemēram, par prasības iesniegšanu ir jāmaksā 50 latu, kas cilvēkam, kas saņem 100 latu mēnesī, varētu sagādāt problēmas. Neatkarīgi no tā, kāds būs tiesas spriedums, es būšu apmierināta, jo šāds gadījums turpmāk liks politiķiem nopietni padomāt par savu sakāmo," teica E.Kolāte.
Savukār pats aizsardzības ministrs Artis Pabriks esot uz sevi dusmīgs par to, ka sarunā ar žurnālistiem zaudējis savaldību un nosaucis par 100 latiem strādājošos par muļķiem. "Tas nav attaisnojams nevienam, sevišķi politiķim," intervijā laikrakstam Diena norāda A.Pabriks.
"Kaut daļējai sevis aizstāvībai jāsaka, ka parādītais ieraksts lielā mērā bija ārpus konteksta. Jo es vēlējos pateikt: ja vēlamies valsts pārvaldē ekspertus, tad ir jāatrod veids, kā tos atalgot. Tas nekādā ziņā nebija to aizskārums, kam ir mazas algas. Nekādā gadījumā tie, kas strādā par 100 vai 300 latiem, nav muļķi. Vienkārši atbildīgās pozīcijās kā privātajās, tā valsts struktūrās ir ļoti grūti uz ilgāku laiku piesaistīt labus speciālistus par mazu samaksu. Viņi, visdrīzāk, aizies darbā kaut kur ES institūcijās. Tāda bija mana doma," neveiklo situāciju atspēko A.Pabriks.
(pievienota 8.rindkopa)