Bet bez domāšanas neko jēdzīgu izdarīt nevar. Kā to parāda TP ministru pēdējo piecu gadu valdīšana veselības aprūpes nozarē, nauda pati par sevi neko neatrisina.
Jaunākajā
Tas kļūst pavisam skaidrs, ja salīdzina slimnīcu gultas vietu skaitu uz 100 000 iedzīvotāu Latvijā ar to pašu rādītāju citās valstīs un izvērtē, vai šīs gultas vietas palīdz nodrošināt pašu galveno veselības sistēmas efektīvas darbošanās rādītāju — cilvēka mūža ilgumu. Latvijā slimnīcu gultu skaits uz 100 000 cilvēku pārsniedz 750, kas mūs ierindo piektajā vietā ES, bet caurmēra mūža ilgums — ap 71 gadu — ir otrs īsākais ES (visi analīzē izmantotie Eurostat dati ir 2007.gada). Citas valstis ar ievērojamāki mazāku gultu skaitu sasniedz daudz labāku rezultātu, piemēram, Igaunijā ir nedaudz vairāk par 550 slimnīcu gultu uz 100 000 iedzīvotāju, bet caurmēra mūža ilgums ir par diviem gadiem garāks, savukārt tik atšķirīgas valstis gan ienākumu, gan klimata un dzīvesstila ziņā kā Lielbritānija, Portugāle un Dānija spēj panākt caurmēra dzīves ilgumu, kas pārsniedz 78 gadus, ar mazāk nekā 400 slimnīcu gultām uz 100 000 iedzīvotāju.
Salīdzinot par veselības aprūpi izdoto naudu uz vienu iedzīvotāju (ieskaitot ne tikai valsts maksāto naudu, bet arī privātos izdevumus un summu koriģējot atbilstoši pirktspējas paritātei) ar panākto rezultātu, Latvija ir teju pēdējā vietā, tikai nedaudz apsteidzot Lietuvu. Ar mazākiem izdevumiem uz cilvēku labāku rezultātu sasniedz gan Polija, gan Bulgārija, gan Rumānija.
Pēc pieciem gadiem šīs sistēmas vadībā kārtējam TP veselības ministram klātos nevis sūdzēties par naudas trūkumu, bet gan pierādīt, ka spēj piešķirtos līdzekļus efektīvi izmantot.