Jaunveidojamās komisijas veidotāji apņēmušies vērtēt Latvijas valsts rīcību, pārbaudot un izvērtējot cēloņus teju pirms gada notikušajai Zolitūdes traģēdijai, kad, iegrūstot veikala jumtam, gāja bojā 54 un cieta vēl vairāki desmiti cilvēku. Iecerēts, ka parlamentārā komisija arī spriedīs par to, kas līdz šim ir padarīts, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, un arī pati iniciēs likumprojektus.Parakstu vākšanu organizēja Saskaņas frakcijas deputāte Regīna Ločmele-Luņova. Iniciatīva parakstu vākšanai nākusi gan no viņas, gan deputāta Artura Kaimiņa (LRA).Ločmele-Luņova pērn pēc traģēdijas izveidoja biedrība Zolitūde 2111. Savukārt mēģinājums izveidot sabiedrisko komisiju Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā, taču iecere izgāzās, jo tās izveidei bija sagatavota pamatīga 150 000 latu apjomīga tāme ar izdevumiem komisijas darbinieku algām un pieprasītajam dārgajam aprīkojumam.Saeimas izmeklēšanas komisijā esošie deputāti par šo pienākumu papildu atalgojumu nesaņems, taču komisijas darba nodrošināšanai būs jāstrādā vismaz diviem darbiniekiem. Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) novēlēja komisijai veiksmīgu darbu un izvairīties no pozīcijas un opozīcijas partiju cīņām, lai rezultāts būtu produktīvs.Jāatgādina, ka iepriekš darbojušās parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas un sniegušas savu redzējumu par visdažādākajiem jautājumiem, tostarp bankas Baltija bankrota pamatotību, tā saucamo Latvenergo, Bankas Baltija un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto trīs miljonu latu lietu, par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu un daudzas citas.
11.Saeimas laikā bija tikai viena parlamentārās izmeklēšanas komisija - tā pērn Dāvja Stalta vadībā skatīja Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, lai izvērtētu Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu un privatizācijas līguma izpildi.